„Viņi te ir risinājuši trīs galvenās problēmas. Pirmkārt to, ka bija nepieciešams atjaunot sava veida sociālo aizsardzību. Otrā problēma bija dempings, negodīga konkurence starp strādājošajiem. Un tad ir trešā problēma, kas, iespējams, ir steidzamākā un aktuālākā, tas ir, jaunie darba ņēmēju veidi. Un tas ir arī risināts.”
Pēc arodbiedrību līdera domām, daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš sociālā dialoga veicināšanai. Tāpat būtu jāsekmē kolektīvās vienošanās tradīcijas starp darba ņēmējiem un darba devējiem.
Patlaban stabilas kolektīvās vienošanās tradīcijas pastāv tikai daļā Eiropas valstu. Dažviet, tādās valstīs kā Francija un Itālija, šādas tradīcijas būtu jāatjauno, bet citviet, proti, vairākās Austrumeiropas valstīs tās vēl nemaz nav izveidojušās.
„Aptuveni trešajā daļā Eiropas valstu valstiskā līmenī ir ļoti spēcīgas kolektīvās sarunas nozarēs. Un, starp citu, tas nav nejauši, ka tās ir valstis, kurās ir mazāk nevienlīdzības - mazākas sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības, mazāk nevienlīdzības darba tirgū, labākas algas, labāka pirktspēja, augstāks iekšējais pieprasījums un tādējādi arī līdzsvarotāka ekonomikas pārvaldība. Kolektīvās sarunas ir ne tikai sociālā taisnīguma instruments, bet arī makroekonomikas līdzeklis ilgtspējīgai izaugsmei," tā Luka Visentini.
Sociālāka Eiropa ir viena no pašreizējās Eiropas Komisijas definētajām 2021. -2027. gada plānošanas perioda prioritātēm. Tādējādi Brisele cer pamudināt dalībvalstis koncentrēt fondu ieguldījumus darbavietu pieejamības veicināšanā, sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un tamlīdzīgos pasākumos. Komisijas pašreizējais piedāvājums Latvijai paredz, ka šādu mērķu iedzīvināšanai no Eiropas Sociālā fonda būs pieejami 736 miljoni eiro. Anhela Martinesa-Sorasola no Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta pagājušajā nedēļā viesojoties Rīgā uzsvēra:
„No Eiropas Sociālā fonda piešķīruma 25% ir paredzēts atvēlēt sociālās iekļaušanas pasākumiem. Es gribu uzsvērt, ka tas, par ko mēs šeit runājam, ir minimālās prasības."
Šajā, tas ir, 2014.-2020. gada plānošanas periodā sociālās iekļaušanās veicināšanai un nabadzības apkarošanai kopumā bija pieejami nepilni 420 miljoni eiro.
