Nākamajā ES fondu budžetā mudina vēl vairāk pievērsties sociālā dialoga veicināšanai

Nākamajā plānošanas periodā Eiropas Komisija īpašu akcentu piedāvā likt uz dažādiem sociālās iekļaušanas pasākumiem, tostarp mūžizglītības veicināšanu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību un apmācībām, pat sociālo mājokļu pieejamības uzlabošanu. Sociālāka Eiropa ir viena no piecām pašreizējās Eiropas Komisijas piedāvātajām kohēzijas politikas prioritātēm nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā, kas sāksies 2021. gadā.

Nākamajā ES fondu budžetā mudina vēl vairāk pievērsties sociālā dialoga veicināšanaiMadara Fridrihsone
    Salīdzinot ar Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju, Žana Kloda Junkera vadītā komisija, kuras pilnvaru laikā, proti, 2017.gada nogalē tika parakstīti dokumenti par Eiropas Sociālo tiesību pīlāru, ir bijusi sociālāk orientēta. Tā uzskata Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretārs Luka Visentini. Viņš uzsver – komisija pievērsusi uzmanību vairāku ļoti būtisku problēmu risināšanai:

     

    „Viņi te ir risinājuši trīs galvenās problēmas. Pirmkārt to, ka bija nepieciešams atjaunot sava veida sociālo aizsardzību. Otrā problēma bija dempings, negodīga konkurence starp strādājošajiem. Un tad ir trešā problēma, kas, iespējams, ir steidzamākā un aktuālākā, tas ir, jaunie darba ņēmēju veidi. Un tas ir arī risināts.”

    Pēc arodbiedrību līdera domām, daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš sociālā dialoga veicināšanai. Tāpat būtu jāsekmē kolektīvās vienošanās tradīcijas starp darba ņēmējiem un darba devējiem.

    Patlaban stabilas kolektīvās vienošanās tradīcijas pastāv tikai daļā Eiropas valstu. Dažviet, tādās valstīs kā Francija un Itālija, šādas tradīcijas būtu jāatjauno, bet citviet, proti, vairākās Austrumeiropas valstīs tās vēl nemaz nav izveidojušās.

    „Aptuveni trešajā daļā Eiropas valstu valstiskā līmenī ir ļoti spēcīgas kolektīvās sarunas nozarēs. Un, starp citu, tas nav nejauši, ka tās ir valstis, kurās ir mazāk nevienlīdzības - mazākas sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības, mazāk nevienlīdzības darba tirgū, labākas algas, labāka pirktspēja, augstāks iekšējais pieprasījums un tādējādi arī līdzsvarotāka ekonomikas pārvaldība. Kolektīvās sarunas ir ne tikai sociālā taisnīguma instruments, bet arī makroekonomikas līdzeklis ilgtspējīgai izaugsmei," tā Luka Visentini.

    Sociālāka Eiropa ir viena no pašreizējās Eiropas Komisijas definētajām 2021. -2027. gada plānošanas perioda prioritātēm. Tādējādi Brisele cer pamudināt dalībvalstis koncentrēt fondu ieguldījumus darbavietu pieejamības veicināšanā, sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un tamlīdzīgos pasākumos. Komisijas pašreizējais piedāvājums Latvijai paredz, ka šādu mērķu iedzīvināšanai no Eiropas Sociālā fonda būs pieejami 736 miljoni eiro. Anhela Martinesa-Sorasola no Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta pagājušajā nedēļā viesojoties Rīgā uzsvēra:

    „No Eiropas Sociālā fonda piešķīruma 25% ir paredzēts atvēlēt sociālās iekļaušanas pasākumiem. Es gribu uzsvērt, ka tas, par ko mēs šeit runājam, ir minimālās prasības."

    Šajā, tas ir, 2014.-2020. gada plānošanas periodā sociālās iekļaušanās veicināšanai un nabadzības apkarošanai kopumā bija pieejami nepilni 420 miljoni eiro.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti