Par to, ka no Ukrainas austrumu reģioniem ir izvesta liela daļa Krievijas karaspēka vienību trešdien paziņoja NATO pārstāvis, apakšpulkvedis Džeijs Džanzens. Komentējot alianses rīcībā esošo izlūkinformāciju, Džanzens norādījis, ka par spīti sasniegtajam progresam vairāki tūkstoši krievu karavīru joprojām uzturoties Ukrainas un Krievijas robežas tuvumā.
Šo militārpersonu kopējo skaitu esot grūti aprēķināt, jo prokrieviskie kaujinieki kontrolējot robežpārejas punktus, bet karaspēka vienības pastāvīgi šķērsojot robežu gan vienā, gan otrā virzienā. Tāpat NATO pārstāvis atzīst, ka Ukrainā darbojas arī Krievijas specdienesti, taču viņus esot ļoti grūti atklāt.
Atzīstot, ka pēdējo dienu laikā ir samazinājušās arī artilērijas apšaudes un separātistu sadursmes ar Ukrainas drošības spēkiem, Džanzens atkārtoti aicinājis konfliktā iesaistītās puses uz aktīvu darbību, cenšoties panākt krīzes atrisinājumu mierīgā ceļā.
Savukārt nākamais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka Ukrainas konflikta atrisināšana būs jaunā ģenerālsekretāra galvenā prioritāte.
Stoltenbergs, kurš amatā stāsies pēc nedēļas, norādījis, ka par Ukrainas situācijas nopietnību liecinot tas, ka ar bruņotu spēku tiek mēģināts izmainīt NATO partnervalsts Ukrainas robežas. Jaunai NATO ģenerālsekretārs arī piebildis, ka atgriešanās pie līdzšinējā NATO un Krievijas sadarbības formāta pašlaik nav iespējama.
Bet tikmēr pašā Ukrainā tuvojas parlamenta vēlēšanas un presē arvien aktīvāk tiek diskutēts gan par pašreizējo politiķu darbībām, gan par tām personām, kuras vēlas kandidēt uz vietām nākamajā parlamentā.
Portāls „Ukrainskaja pravda” ziņo, ka Augstākās Radas mājas lapā pieejamais likuma teksts visai pretrunīgi vērtēto īpašo statusu atsevišķiem Donbasa reģiona rajoniem atkal ir izmainīts, un tagad pieejams tas pats teksta variants, par kuru balsoja parlamenta deputāti. Vēl otrdien neizpratni izraisīja labojumi šajā tekstā, kas pilnvaras noteikt īpašā statusa reģiona robežas piešķīra prezidenta paspārnē esošajam pretterorisma centram.
Tāpat visai pretrunīgi jau tiek vērtēts Ukrainas premjerministra lēmums uzticēt Donbasa atjaunošanas aģentūras vadību Andrejam Nikolajenko. Līdz šī gada martam viņš bijis Kirovhradas apgabala gubernators, turklāt pārstāvējis bijušā prezidenta Viktora Janukoviča vadīto Reģionu Partiju. Vairāki ukraiņu mediji norāda, ka šī gada sākumā Nikolajenko esot baidījis Kirovhradas iedzīvotājus par iespējamo radikāļu uzbrukumu apgabala administrācijai.
Tuvojoties Ukrainas parlamenta vēlēšanās, liela uzmanība tiek pievērsta arī potenciālajiem deputātu amatu kandidātiem. Pilsoniskā kustība „Čestno” noskaidrojusi, ka kandidātu vidū ir vismaz 60 pašreizējie tautas deputāti, kuri 16. janvārī balsoja par tā dēvētajiem diktatoriskajiem likumiem, kas ierobežoja pilsoņu tiesības un brīvības. Vienu no šādiem kandidātiem atbalsta arī prezidenta „Petro Porošenko bloks”. Pilsoniskie aktīvisti norāda, ka šiem politiķiem būtu jāaizliedz balotēties uz jauno parlamentu, kā arī jāuzņemas atbildība par iepriekš pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem.
Jau vēstīts, ka Ukrainas parlaments pagājušajā nedēļā slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties. Patlaban abu pušu starpā ir noslēgts pamiers, tomēr ik pa laikam apšaudes turpinās un arī NATO ģenerālis Eiropā Filips Brīdlovs Ukrainā nosaucis par pamieru tikai „vārda pēc”. Vienlaikus viņš atzina, ka Krievijas armijas karavīru skaits Ukrainā ir samazinājies.
