Dienas notikumu apskats

Vācijā pērn tomēr ieradušies mazāk kā miljons migrantu un patvēruma meklētāju

Dienas notikumu apskats

Ja gudronu nepaspēs izsmelt, valsts var zaudēt 31 miljonu eiro

Intervija ar jaunievēlēto Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu

Nākamā Igaunijas prezidente Kaljulaida: Galvenais ir mazināt sašķeltību

Nākamā Igaunijas prezidente, pie partijām nepiederošā Kersti Kaljulaida, kuru  augstajā amatā pirmdien ievēlēja Igaunijas parlaments, drīz pēc ievēlēšanas intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka galvenais ir mazināt sašķeltību un meklēt kompromisus kopīgo problēmu atrisināšanai. 

Kaljulaida amatā stāsies 10.oktobrī, pilnvaras pārņemot no Tomasa Hendrika Ilvesa, kurš bijis valsts galva divus termiņus pēc kārtas kopumā 10 gadus.

46 gadus vecā Kaljulaida kļūs par pirmo sievieti Igaunijas prezidenta amatā.

Kaljulaida kopš 2004.gada bijusi Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā.

Dzimusi Tartu, un Tartu Universitātē pabeigusi Bioloģijas fakultāti, bet vēlāk aizstāvējusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.

Deviņdesmito gadu beigās viņa kļuva par tā laika premjera Marta Lāra padomnieci ekonomikas jautājumos, vēlāk uz laiku vadīja Igaunijas valsts energokompānijas “Eesti Energija” Iru spēkstaciju.  

Par Kersti Kaljulaidu kā kompromisa kandidāti pagājušajā nedēļā vienojās gandrīz visas parlamenta partijas pēc tam, kad vairākās balsošanas kārtās augustā un septembrī jauno prezidentu tā arī neizdevās ievēlēt.

Analītiķi uzskata, ka Kaljulandai ir potenciāls gūt par spēcīgu prezidenti, taču tas būs jāpierāda. 

Tāpat kā Latvijā, Igaunijas prezidenta loma ir ceremoniāla. Kādi būs Jūsu mērķi kā Igaunijas prezidentei?

Kersti Kaljulaida: Aizvadītās nedēļas laikā esmu to teikusi ļoti daudz reižu – mums vajadzētu būt mazāk sašķeltiem, mazāk polarizētiem. Es stingri uzskatu, ka mums vajadzētu vienam ar otru sadarboties tik cieši, cik vien iespējams. Jo tās problēmas, kas mums ir, mēs patiesībā tās izprotam diezgan līdzīgā veidā. Risinājumi un priekšlikumi var atšķirties, taču ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs Igaunijā (un ne tikai Igaunijā, bet arī pārējās Eiropas valstīs) spētu mazināt sašķeltību problēmu risināšanā.

Runājot par sabiedrību, Igaunijā - tāpat kā Latvijā - ir krievvalodīgā minoritāte, un šajā kontekstā ir jautājums par sabiedrības vienotību.

Mans mērķis ir runāt ar visiem Igaunijas iedzīvotājiem un nodrošināt, ka pēc pieciem manas prezidentūras gadiem viņi visi jūtas vienādi iekļauti sabiedrībā un sabiedriskajās diskusijās.

Kā Jūs redzat Baltijas valstu vienotību - attiecības starp Igauniju, Latviju. Mēs esam partneri, bet ir arī nesaskaņas.

Es domāju, ka mēs noteikti esam sabiedrotie vairumā jautājumu, ar kuriem mēs saskaramies gan divpusēji, gan starptautisko organizāciju ietvaros. Un arī šeit es domāju, ka pieeja, ko es piedāvāju Igaunijas nācijai - runāt par atšķirībām un panākt kompromisus –, strādās arī starptautiski.

Kopš notikumiem Ukrainas austrumos, Krimas aneksijas, Baltijas valstis jutušās apdraudētas. Kā Jūs redzat attiecības ar Krieviju?

Līdzīgi kā ar aizsardzības sadarbību, kur mēs organizējamies kopīgai rīcībai ar mūsu partneriem, tāpat es uzskatu, ka arī mūsu diplomātiskajiem centieniem būtu jābūt saskaņotiem ar mūsu partneriem.

Sankcijas pret Krieviju -  vai tās ir jāsaglabā?

Jā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt