Lielās interneta un sociālo mediju kompānijas arvien atsaucīgāk izturas pret lietotāju sūdzībām par naida runu. Tomēr ne vienmēr tas notiek pietiekami ātri.
Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem EK ziņojumā par cīņu ar šo problēmu.
Aizskarošas un nepatīkamas frāzes, kas mudina uz vardarbību, internetā nav retums. Tādēļ pirms gada EK parakstīja Ētikas kodeksu ar četriem lielākajiem interneta uzņēmumiem – “Facebook”, ''TWitter'', “YouTube” un “Microsoft”. Šīs kompānijas apņēmās brīvprātīgi dzēst naidīgus izteikumus vienas diennakts laikā.
Šobrīd visatsaucīgāk uz lietotāju un nevalstisko organizāciju sūdzībām reaģē “Facebook”, sacīja Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jurova.
“Mēs liekam uzsvaru uz prevenciju. Proti lai nepieļautu, ka naida runa noved pie vardarbības reālajā dzīvē. Bet mums ir jābūt ļoti skaidriem par to, kas ir naida runa. Te pastāv smalka robeža starp to, kas ir atļauts un kas ir aizliegts ar likumu,” norāda Jurova.
Viņa mudina sabiedrību un nevalstiskās organizācijas iesaistīties cīņā ar naidīgiem izteikumiem internetā, ziņojot par šādu saturu sociālo mediju platformas īpašniekiem. Tomēr komisāre atzīst, ka ir būtiski, lai tas nepārvērstos cenzūrā. “IT kompānijām mēs skaidri pieprasām būt ļoti uzmanīgiem un dzēst tikai kliedzošus gadījumus, kas nepārprotami ir pretrunā ar likumu,” saka Jurova.
Situācijas analīze parāda arī to, ka ne visas iesaistītās interneta kompānijas informē ziņotāju par to, kas ir noticis ar viņa sūdzību. Regulāri to dara tikai “Facebook”. Tāpat grūtības sagādā arī tas, ka Eiropā tiek lietotas vairāk nekā 20 valodas. Tādēļ sociālo mediju kompānijām ir jāalgo liels ekspertu skaits, lai viņi varētu operatīvi un kvalitatīvi izvērtēt, kas patiešām pamudina uz vardarbību un kas ir vienkārši kritisks izteikums.
Viedokļi dalās arī par to, vai ir nepieciešamas kādas likumu izmaiņas. Tieslietu komisāre Jurova ir pārliecināta, ka brīvprātīgais Ētikas kodekss ir labākais risinājums, jo tas darbojas jau tagad. Savukārt likumu izmaiņu ieviešana dzīvē aizņemtu vairākus gadus. Tomēr atsevišķas Eiropas valstis, tostarp Vācija, jau apsver jaunus soļus naida runas ierobežošanai.
Nepieciešamību pēc skaidrākiem spēles noteikumiem aizstāv arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Ulrika Lunačeka. “Ir labi, ka pastāv uzvedības kodekss četriem lieliem uzņēmumiem. Tomēr pietrūkts tā ieviešanas dzīvē, jo kompānijas nevar aizstāt tiesas. Ir svarīgi, ka “Facebook” var izdzēst ziņojumu, kas satur naidīgus vai aizvainojošus izteikumus. Tomēr tiesai ir jādod galavārds. Tāpat mums būtu jāpilnveido vienošanās par diskrimināciju un naida runu, labāk atrunājot visus šos jēdzienus,” komentē Lunačeka.
Dati liecina, ka Latvijā pēc sūdzības iesniegšanas naidīgie izteikumi tika dzēsti 63% gadījumu.
Tas ir vairāk nekā vidēji Eiropā, bet mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur dzēsto izteikumu skaits svārstās starp 80%-90%. Visvairāk sūdzību ir saņēmis “Facebook”.
EK cer, ka šim brīvprātīgajam Ētikas kodeksam pievienosies arī citas interneta kompānijas un sociālie mediji.
