Ik gadu sociālie tīkli Vācijā saņem apmēram pusmiljonu sūdzību par naidu kurinošiem un citādi noziedzīgiem ierakstiem un komentāriem, taču tikai neliela daļā gadījumu sūdzības tiek apmierinātas un pretlikumīgais saturs dzēsts. Lai piespiestu sociālo tīklu uzņēmumus rīkoties atbildīgāk, pērn Vācijā stājās spēkā jauns likums. Tas paredz sociālo platformu uzturētājiem sodu līdz pat 50 miljoniem eiro, ja tie pienākumu savlaicīgi dzēst pretlikumīgu saturu sistemātiski ignorē. Aizpildot elektronisku formulāru internetā, ikvienam ir iespēja "nosūdzēt" sociālos tīklus, ja tie nav laikus reaģējuši uz lietotāju ziņojumiem.
Iesniegtās sūdzības nonāk Vācijas Federālajā Tieslietu birojā, kur tās izvērtē īpaša likuma uzraudzībai izveidota nodaļa ar vairākiem desmitiem darbinieku. Līdz šim gan viņiem bijis necerēti maz darba. Gaidītie sūdzību uzplūdi tā arī nav piedzīvoti.
Prognozēto 25 000 sūdzību vietā pērnā gada laikā saņemtas vien 714.
Opozīcijas partijas "Alternatīva Vācijai" un ''Brīvie demokrāti'', kas likumu kritizējušas jau pirms tā pieņemšanas, šos rādītājus redz kā papildu apstiprinājumu tam, ka likums ir nevajadzīgs un būtu atceļams. Tikmēr sociāldemokrāti un kristīgie demokrāti domā pretēji: niecīgais sūdzību skaits liecinot nevis par neveiksmi, bet gan esot pierādījums, ka sociālās platformas sākušas uzvesties atbildīgāk:
"Mēs, Federālais Tieslietu birojs, [no rādītājiem] secinām to, ka likums darbojas un sociālie tīkli beidzot pienācīgi dzēš [nelikumīgu saturu]. Piemēram, "Facebook" līdz ar likuma stāšanos spēkā Vācijā ir ierīkojis jau otro "dzēšanas centru"," stāstīja Vācijas Federālā Tieslietu biroja preses sekretārs Tomass Otersbahs.
No otras puses, tieši tas līdz šim bijis skeptiķu arguments. Proti, iebiedētas ar lielajiem sodiem, interneta platformas tiekšoties dzēst pārlieku daudz satura, lai tikai neizdzēstu par maz, un tādējādi tiks apdraudēta vārda brīvība.
"Ja būtu tādi cilvēki, kuru ieraksti sociālajos tīklos tikuši izdzēsti par spīti tam, ka viņi nevis pauduši pretlikumīgu saturu, bet gan korekti izteikuši savu viedokli, tad arī viņiem mēs, visticamāk, būtu pirmā instance, pie kuras vērsties ar iebildumiem. Taču [līdz šim] neviens ar šādiem iebildumiem pie mums nav vērsies. Tādēļ patlaban nav pamata bažīties, ka tiktu dzēsts pārlieku daudz," norādīja Otersbahs.
Ne visas pārmaiņas, kas sociālo tīklu uzņēmumu politikā vērojamas pēdējā gada laikā, gan būtu pierakstāmas kā jaunā likuma nopelni.
"Sociālajiem tīkliem ir savi iekšējie regulējumi, kas ir daudz plašāki nekā Vācijas likuma nosacījumi. Uz to pamata tiek dzēsts daudz satura. "Facebook" ir vairāk nekā 10 000 jaunu darbinieku, kuri nodarbojas tikai ar to vien, ka caurskata un dzēš saturu. Interneta uzņēmumi patlaban ir pakļauti masīvam politiskam spiedienam. Kā zināms, pirms dažām dienām Vācijā tika ievadīta konkurences tiesību procedūra pret "Facebook" sakarā ar to, ka no "Facebook", "Instagram" un "WhatsApp" savāktie lietotāju dati nedrīkst tikt apvienoti. Notiek pārmaiņas biznesa vidē kopumā.
Uz šīm pārmaiņām uzņēmumi reaģē, cenzdamies uzvesties atturīgi, jo baidās, ka citādi var sekot vēl kas daudz ļaunāks.
Ļaunākais, kas tos var piemeklēt, ir pasākumi, kas paredz iejaukšanos datu apstrādes mehānismos, jo tas ir šo uzņēmumu biznesa modeļa pamats," skaidroja Minsteres Universitātes mediju tiesību profesors Bernds Holcnāgels.
Tikmēr Vācijas jaunais sociālais tīklu likums, visticamāk, paliks spēkā vismaz līdz 2020. gadam, kad saskaņā ar likumdevēja noteikto termiņu jānotiek tā trūkumu un priekšrocību izvērtēšanai.
