Taču piemiņas pasākumi notiek laikā, kad pašā Japānā ir saasinājušās diskusijas par izmaiņām valsts konstitūcijā, kas palielinātu japāņu militāristu pilnvaras.
Atombumbas nomešana virs Japānas pilsētas Nagasaki notika 1945. gada 9. augustā, tikai dažas dienas pēc pirmā atombumbas sprādziena Hirosimā. Sākotnēji Nagasaki nemaz nebija plānotais mērķis, taču virs Kokuras pilsētas bija izveidojies biezs mākonis. Amerikāņu nomestās atombumbas sprādziena laikā dzīvību zaudēja vismaz 74 tūkstoši jeb gandrīz trešā daļa no Nagasaki iedzīvotājiem. Vēl aptuveni tikpat liels skaits cilvēku guva ievainojumus vai arī apstarojumu. Tikai dažas dienas vēlāk Japāna padevās, formāli izbeidzot Otro pasaules karu.
Šodien uz dažādiem piemiņas pasākumiem Nagasaki bija ieradušies 75 valstu pārstāvji, tostarp arī ASV vēstniece Kerolaina Kenedija. Ceremonija aizsākās ar bērnu nolasītu deklarāciju, kurai pulksten 11.02 minūtēs sekoja klusuma brīdis, lai pieminētu laiku, kad tieši pirms 70 gadiem atskanēja postošais sprādziens.
Japānas premjerministrs Sindzo Abe piemiņas ceremonijas laikā atkārtoti paziņojis, ka viņš vēlas, lai arī turpmāk Japāna paliktu no kodolieročiem brīva valsts, aizliedzot iegādāties vai ražot kodolieročus, kā arī aizliedzot tos ievest valstī. Pēc līdzīga piemiņas pasākuma Hirosimā Abe izpelnījās kritiku par to, ka šādus solījumus nebija izteicis. Tagad Japānas premjerministrs uzsvēris, ka Japānai kā vienīgajai valstij pasaulē, kas kara laikā piedzīvojusi kodoluzbrukumu, ir pienākums uzņemties vadošo lomu ceļā uz pasauli brīvu no kodolieročiem.
Šie paziņojumi izskan laikā, kad Japānā notiek ļoti asas diskusijas par izmaiņām drošības likumdošanā. Pēc Otrā pasaules kara pieņemtā konstitūcija nosaka, ka Japānas bruņoto spēku tiesības ir ierobežotas līdz pašaizsardzībai. Tagad jaunie likumprojekti paredz, ka varētu tikt apsvērta iespēja atļaut militāristiem pārvadāt ārvalstu spēku kodolieročus. Japānas pacifistiskajai konstitūcijai tās būtu ļoti nozīmīgas izmaiņas. Turklāt Sindzo Abes ministru kabineta apstiprinātā rezolūcija arī ļautu Japānai nodarboties ar kolektīvo pašaizsardzību, kā arī ļautu aizsargāt uzbrukumam pakļautu sabiedroto. Visticamāk, ka šie piedāvājumi tiks apstiprināti arī parlamenta augšpalātā, taču iedzīvotāju vidū drošības politikas maiņa izrādījusies ļoti nepopulāra.
Piemiņas ceremoniju Nagasaki Miera parkā apmeklēja tūkstošiem cilvēku, tostarp dzīvi palikušie sprādziena upuri, viņu radinieki, valdības amatpersonas un diplomāti no 76 citām valstīm. Kā ziņo britu raidsabiedrība BBC, viens no emocionālākajiem šīsdienas piemiņas pasākumu brīžiem esot bijusi Nagasaki uzbrukumā izdzīvojušā Sumiteru Taniguči uzruna, kurā viņš stāstījis gan par saviem ievainojumiem, gan vērsies pie premjerministra ar aicinājumu neveikt izmaiņas konstitūcijā. Par spīti skaļajiem aplausiem premjerministrs Abe uz 86 gadus veco vīru neesot paskatījies un neesot izrādījis nekādas emocijas.
Hirosimā atombumbas sprādzienā un no tā sekām mira aptuveni 140 000 cilvēku. Arī Hirosima šonedēļ rīkoja piemiņas pasākumus.
Mūsdienās vēl joprojām turpinās debates par Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu ar atomieročiem.
Daudzi vēsturnieki norāda, ka plašie postījumi piespieda Japānu piecas dienas pēc Nagasaki bombardēšanas padoties, tādā veidā izbeidzot Otro pasaules karu. Savukārt citi uzskata, ka atomieroču pielietošana bija pārāk šausminoša, nogalinot arī civiliedzīvotājus, un nevajadzīga, jo Japāna jau bija kara nomocīta.
