Pasaules panorāma

Norvēģijā jauna valdība ar Darba partiju priekšgalā

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Naftas lielvalsts Norvēģija pieņem ambiciozus klimata mērķus

Naftas lielvalsts Norvēģija mērķtiecīgi gatavojas pārejai uz zaļāku ekonomiku

Norvēģijas jaunā valdība centīsies sasniegt ambiciozus klimata mērķus, vienlaikus nesagraujot valsts ienesīgo naftas un gāzes rūpniecību.

Norvēģija, tāpat kā Eiropas Savienības valstis, ir apņēmusies samazināt videi kaitīgo izmešu daudzumu un pārveidot savu ekonomiku tā, lai tā kļūtu videi draudzīgāka. Vienlaikus šajā valstī ļoti liela nozīme ir naftas industrijai. Un tas arī ir viens no izaicinājumiem, ar ko politiķiem jāsaskaras, īstenojot tā saucamos zaļos mērķus.

Naftas kompānijas iegulda videi draudzīgas enerģijas iegūšanā

Norvēģijas uzņēmumu loģistikas un transporta konfederācijas (NHO) biznesa un politikas direktors Ūle Andrēass Hāgens spriež, ka jaunā valdība zaļajām tēmām pievērš lielāku uzmanību nekā iepriekšējā, bet brīdina, ka pirms kādu lielu pārmaiņu realizēšanas nepieciešams izveidot jaunu tirgus ekonomiku, kas nepaļautos uz naftas industriju, uz kuras ienākumiem Norvēģija pēdējos 50 gadus balstījusi savu labklājību.

Ūle Andrēass Hāgens sarunā ar LTV žurnālisti Annu Ūdri

Norvēģijā šobrīd ir 90 naftas un gāzes ieguves vietu un, ņemot vērā lielo pieprasījumu un pašreizējās augstās cenas, šis bizness tagad strādā ar lieliem ieņēmumiem.

Naftas nozare veido aptuveni 40% no Norvēģijas eksporta un 14% no tās iekšzemes kopprodukta. Turklāt jāatceras, ka Norvēģija ir arī otrā lielākā gāzes piegādātāja Eiropas Savienībai aiz Krievijas. Vienlaikus, ņemot vērā ambiciozos klimata mērķus, tuvākajās desmitgadēs šī industrija piedzīvos  pārmaiņas.

“Šo diskusiju tagad ietekmē daudz faktoru. Pašlaik ir gandrīz visu laiku augstākā naftas cena, kas nozīmē, ka naftas industrija nopelna daudz naudas,” stāsta Hāgens.

“Vienlaikus tādas kompānijas kā “Statoil”, “Equinor” ir skaidri pateikušas, ka vēlas ražot videi draudzīgāku degvielu. Šie abi uzņēmumi investēs 350 miljardus kronu (ap 35 miljardi eiro), lai padarītu savu biznesa modeli videi draudzīgāku.”

“Tas var variēties no vēja, saules, ūdeņraža un cita veida videi draudzīgi saražotas degvielas. Viņi vēlas izmantot savu kompetenci un zināšanas, lai radītu šīs pārmaiņas. Tas būtu ļoti bēdīgi, ja Norvēģija vienkārši aizliegtu naftas industriju, jāizmanto viņu kompetence,” uzskata Hāgens.

“Daudzi naftas uzņēmumi tagad investē atjaunojamā enerģijā, lai pozicionētu sevi kā konkurētspējīgus nākotnes tirgū. Primāri liela daļa no šīm investīcijām tiek veltīta  jūras vēja parkiem,” stāsta Norvēģijas Enerģijas partneru (NORWEP) pārstāvis Jorgens Brandts Teodorsens.

Jorgens Brandts Teodorsens

Plāno attīstīt vēja parkus

Norvēģijai ir ļoti tuvas attiecības ar Eiropas Savienību, kas tiek regulētas ar Eiropas Ekonomikas zonas vienošanos, kā arī daudziem citiem divpusējiem līgumiem, tai skaitā klimata vienošanos. Tas nozīmē, ka mērķi ir tādi paši kā Latvijai – līdz 2030. gadam būtiski samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, veikt būtiskus ieguldījumus atjaunojamā enerģijā, kā arī uzlabot energoefektivitāti.

“Norvēģija skaidri paudusi to, ka atbalsta Eiropas zaļo kursu. Mums ir kopīgi, ambiciozi klimata mērķi. Tas arī palīdzēs Norvēģijai pārveidot savu ekonomiku, lai tā balstītos uz atjaunojamiem resursiem un piedalīties šajā zaļajā pārveidē kopā ar citām Eiropas valstīm,” spriež Hjētils Elsebutangens, kurš Norvēģijas Ārlietu ministrijā ir īpašais padomnieks par Eiropas zaļo kursu.

Hjētils Elsebutangens

“Kā zināms, Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet mums ir kopīga Eiropas Ekonomikas zonas vienošanās, kas nozīmē, ka daudzi noteikumi un regulas, kas nāk no Eiropas Savienības un saistītas ar zaļo kursu, tās attieksies arī uz Norvēģiju. Mums ir arī klimata vienošanās ar Eiropas Savienību, turklāt bloks ir nozīmīgākais tirgus norvēģu uzņēmumiem.”

“Ja raugāmies uz iespējām, kas nāk līdzi zaļajam kursam, to ir daudz. Oglekļa notveršana un uzglabāšana, jūras vēja parki, ūdeņraža baterijas un zaļā degviela,” norāda Elsebutangens.

“Visi šie ir piemēri, kur Norvēģijai jau ir attīstītas tehnoloģijas, zināšanas un risinājumi, kas noderēs Eiropai zaļajā pārejā. Tās, protams, ir labas iespējas norvēģu uzņēmējiem attīstīties un izveidot jaunas darba vietas.”

Piemēram, elektroenerģijas ražošanā Norvēģija jau tagad 90 procentus saražo ar atjaunojamiem resursiem. Tas saistīts ar to, ka valstī ir daudz upju un ūdenskritumu, kurus izmanto šim mērķim. Nākotnē elektrību plāno simtprocentīgi ražot videi draudzīgi, tāpēc liela nozīme būs tieši vēja parkiem.

“Tagad mēs plānojam jūras vēja parku izbūvi. Piemēram, “Utsira Nord”, kur būs 1,5 gigavati, “Sørlige Nordsjø”, kur plānots saražot 3 gigavatus. Tātad kopumā tuvā nākotnē mēs plānojam saražot 4-5 gigavatus ar jaunajiem jūras vēja parkiem,” stāsta Teodorsens.

Vairāk nekā puse jauno automašīnu ir elektromobiļi

Norvēģijas ambīcijas nav tikai nodrošināt savus iedzīvotājus ar atjaunojamo enerģiju. Plānojot šādu vēja parku izbūvi, kā apgalvo Teodorsens, Norvēģija vēlas arī konkurēt globālajā tirgū un pārdot saražoto citām valstīm.

Mērķis ir izstrādāt un attīstīt videi draudzīgākas tehnoloģijas, sākot no saules paneļiem un vēja ģeneratoriem un beidzot ar ūdeņraža ražotnēm, kas gādātu zaļāku degvielu. Norvēģijai esot nepieciešamās zināšanas un kompetence, lai ietu jūras vēja parku globālajā tirgū, apgalvo Teodorsens. Piemēram, norvēģiem ir senas tradīcijas zvejniecībā, dažādu konstrukciju izbūvē jūrā naftas ieguvei, augsti drošības standarti. 

Norvēģijā jau vairāk nekā puse jauno automašīnu ir elektromobiļi. Tas nozīmē, ka valstī strauji attīstās arī šādiem transportlīdzekļiem nepieciešamā infrastruktūra un līdz ar to pielāgojas arī uzņēmēji.

“Tas ir izaicinājums mazumtirgotājiem, piemēram, “Uno-X” “CircleK”, “ExxonMobil” vai “Esso”. Viņiem jāpārveido savs biznesa modelis,” skaidro Hāgens.

“Ja viņi līdz šim paļāvušies uz degvielas, piemēram, dīzeļa tirdzniecību, tas jāmaina. Viņi negūs peļņu no kafijas un desiņu pārdošanas. Viņiem jātirgo, piemēram, ūdeņradis. Ļoti svarīga, protams, ir elektrība, arī biodegviela un biogāze.”

“Īpašnieki, patērētāji un piegādātāji – visi ir gatavi iesaistīties. Kad “Statoil” pārdeva “CircleK”, viņi vienlaikus arī mainīja savu tēlu un to, kādu degvielu piegādā sauszemes transportam,” stāsta Hāgens.

Norvēģijā jau izsenis ražo elektrību videi draudzīgi. “Līdz ar to skatāmies, kā šo enerģiju nogādāt uz enerģijas stacijām, kas būtu domātas smagajām automašīnām, kurām, protams, enerģiju vajag daudz lielākos apjomos, nekā vieglajām.”

Hāgens apgalvo, ka arī smago automašīnu pārvadātāji meklē zaļākus risinājumus. Tiek apsvērta ūdeņraža degviela, biodegviela un elektriskie motori.

Oslo atzīta par Eiropas zaļāko galvaspilsētu

Oslo jau tiek dēvēta par elektromobiļu galvaspilsētu. 2019. gadā pilsēta saņēma balvu kā Eiropas zaļākā galvaspilsēta. Norvēģijas galvaspilsēta saņēma augstāko novērtējumu astoņās no 12 kategorijām.

Norvēģijas galvaspilsēta Oslo

“Tas bija vairāku gadu desmitu darba rezultāts. Esam novirzījuši automašīnu satiksmi prom no centra, paaugstinājuši pilsētas autostāvvietu cenas,” lepojas Oslo pašvaldības pilsētvides attīstības politiskais sekretārs Rasmuss Reinvangs (Zaļā partija).

Oslo pašvaldības pārstāvis atzīst, ka zaļā pāreja ne visus sākotnēji iepriecinājusi, sevišķi autobraucējus, kuru pārvietošanās centrā tagad ir ļoti apgrūtināta. Tomēr viņa partijas biedri palikuši pie sava un tagad lielākā daļa iedzīvotāju esot apmierināti ar vides uzlabošanas risinājumiem.

Rasmuss Reinvangs stāsta par Oslo zaļo kursu

No autobraucējiem iekasētā nauda izmantota, lai uzlabotu sabiedriskā transporta tīklu un tagad daudzi, kas iepriekš uz darbu devās ar personisko transportlīdzekli, izvēlas sabiedrisko transportu. Pēdējo desmit gadu laikā cilvēku ieradumi ir mainījušies, un liela daļa novērtē vides uzlabojumus pilsētā, lai arī bija jāupurē autobraucējiem labvēlīgā infrastruktūra.

Norvēģijas galvaspilsēta Oslo

“Esam atjaunojuši upes un mazus kanālus, kas vidi padara cilvēkiem draudzīgāku. Mums ir ļoti laba atkritumu apsaimniekošanas sistēma.”

“Mēs iztīrījām fjordu, kurā atrodamies. Kad biju mazs, tas nebija pārāk tīrs, bet tagad tajā var droši peldēties pat pilsētas centrā. Ap pilsētu mums ir daudz mežu, kur var nokļūt ar metro. Tur var doties slēpot, pārgājienos.”

Oslo gan neapstājas pie sasniegtā un nākotnē plānots sabiedrisko transportu padarīt vēl zaļāku, vēl vairāk uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, ieviešot oglekļa notveršanas sistēmas, kā arī daudz ko citu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt