Naftas cenām būtisks lēciens netiek prognozēts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Vēl pirms dažiem gadiem vai visi bija pārliecināti, ka naftas cenas tikai augs, bet tagad eksperti tām prognozē stabilitāti esošajā līmenī. Lai gan šī tendence ir pozitīva globālajai ekonomiskajai izaugsmei, tā līdzi nes virkni neapmierināto. Viena no tiem ir Krievija. Kaut arī pašlaik tās budžeta ieņēmumi sarūk, maz ticams, ka tas apslāpēs kaimiņvalsts agresīvos ārpolitikas finansēšanas centienus.

Pēdējos gadu desmitos naftas cenu nozīmei globālās ekonomikas attīstībā bijusi ievērojama vieta.

Ja vēl 2004.gada sākumā barels naftas maksāja 44,5 ASV dolārus, tad augot tās pieprasījumam Ķīnā un citās jaunattīstības valstīs, pakāpeniski auga arī cena.  Izplatoties viedoklim, ka augošais pieprasījums ātri izsmels pasaules naftas rezerves, pirmskrīzes periodā naftas cenas strauji uzlēca. Tiesa, šāds līmenis nebija ilgstošs.

Lai arī pēdējo gadu laikā cena  atguvās, šobrīd- pateicoties slānekļa naftas ieguves tehnoloģiju attīstībai, tā atkal samazinājusies. Pēc ekspertu domām, tieši alternatīvās ieguves arī turpmāk naftas barela  cenas turēs stabilā 70-80 dolāru robežās. Šāds scenārijs pēckrīzes situācijā būs izdevīgs ne vien lielākai daļai pasaules, bet arī Latvijas ekonomikai.

„Šie 20%, kas ir naftas cenai nost, tas vien jau mūsu IKP varētu paātrināt par vienu procentpunktu. Tai pat laikā mums ir šī otra garoza - un tas ir ģeopolitiskās spriedzes pieaugums. Pareizākā versija ir tā, ka Krievijas ārpolitiskie izlēcieni ir saistīti ar zemo naftas cenu, kas jau neaug zināmu laiku,” saka „Citadele Asset Management” valdes loceklis Zigurds Vaikulis.

Eksperti skaidro, ka līdz šim naftas dolāri bijuši galvenais Krievijas budžeta finansēšanas avots. Šīs naudas ienākumus Krievija izmantojusi gan armijas modernizēšanai, gan arvien agresīvākajām ārpolitiskajām ambīcijām. Tomēr, pēc Vaikuļa teiktā, situācijā ar naftas cenu  prognozēm, Krievija uzkāpusi uz tā paša grābekļa uz kura dažs labs pašmāju uzņēmējs - pārlieku noticot stabilām produktu eksporta iespējām Krievijā.

Šobrīd pasaules politiskajās aprindās valda viedoklis, ka naftas cenu kritums varētu likt Krievijai mainīt savu ārpolitiku. Bieži vien šīs valsts ekonomika tiek saukta par lielo benzīntanku, jo tieši energoresursu eksports dod vislielākos ienākumus kaimiņvalsts budžetā. Lai arī naftas cena Krievijas federācijai aizvien ir svarīga, daži eksperti nedomā, ka tās kritums Krievijai varētu likt pārskatīt agresīvo ārpolitiku.

Negaidot OPEC sēdes rezultātus Krievijas valsts naftas kompānija "Rosņeftj" jau paziņoja par ieguves apjomu samazināšanu.

„Svarīgs ir Krievijas stratēģiskais redzējums un tas, kā Krievija sevi pozicionē pasaulē. Pašreiz to Krievija neizmanīs, lai kāda būtu naftas un gāzes cena. [..] Šobrīd Krievija sevi pozicionē tā, lai apšaubītu pasaules kārtību, lai apšaubītu Rietumu dominanci pasaulē,” NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors Jānis Bērziņš.

Paralēli sarūkošajiem ienākumiem no naftas dolāriem, Ukrainas krīzes dēļ virknei Krievijas valsts kompāniju un banku jau liegta iespēja aizņemties naudu starptautiskajos tirgos.

Kaut no malas raugoties tā vien šķiet, ka brīvās naudas rezervēm Krievijā, paralēli agresijas finansēšanai Ukrainā jau drīzumā līdzekļiem jāizsīkst, Bērziņš norāda, ka Krievijai aizvien ir iespējas aizņemties gana lielus līdzekļus no Brazīlijas, Indijas un Ķīnas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti