Labrīt

Ministrija: Latvijā "PVN caurums" rūk, un cīņa ar nodokļu nemaksāšanu turpināsies

Labrīt

Knutam Skujeniekam - 80: Goran Gora un liktenīgā tikšanās

Nadija Savčenko: Kara Donbasā risinājums jāmeklē ārpus Minskas vienošanās

Nadija Savčenko: Kara Donbasā risinājums jāmeklē ārpus Minskas vienošanās; sankcijas nedrīkst atcelt

„Ļaujiet maniem cilvēkiem iet!”, „Stop Krievijas agresijai!” ar šādu aicinājumu savā pirmajā vizītē Eiropas Parlamentā (EP) Briselē ieradās savulaik Krievijā apcietinātā ukraiņu lidotāja Nadija Savčenko.

Viņa atvedusi uz Eiropu ziņas par to, kā attīstās situācija Ukrainā un, kas notiek ar joprojām desmitiem Kremļa ieslodzīto. Ukraiņu piloti pēc ilgiem diplomātiskiem pūliņiem no cietuma atbrīvoja aizvadītajā maijā.

Savčenko pirmā vizīte EP Briselē aizritējusi visai klusi un šaurā lokā. Viņa ieradās pēc neformālās deputātu grupas „Ukrainas draugi” ielūguma. Šie ir deputāti, kuri arī pielikuši pūliņus Savčenko atbrīvošanai no cietuma. Pusotru stundu ilgās diskusijās nelielā telpā gan ar grupas deputātiem, gan citiem interesentiem, Savčenko sniedza  informāciju par jaunāko notikumu attīstību Krievijas un Ukrainas konfliktā un plašāk stāstīja par tiem ukraiņiem, kuri joprojām ir Kremļa ķīlnieki un atrodas ieslodzījumā Krievijā.

Viņa mudināja neatcelt ES noteiktās sankcijas Krievijai vismaz līdz 2017. gada otrajai pusei,

norādot, ka šobrīd pieaug Austrumukrainas iedzīvotāju neapmierinātība ar separātistu režīmu un sankciju saglabāšana kombinācijā ar augošo neapmierinātību varēt veicināt Krievijas gatavību vienoties ar Ukrainu par konflikta noregulējumu. Pilote arī sacīja, ka turpina saņemt vēstules no citiem ieslodzījumā palikušajiem biedriem, ka viņi netur ļaunu prātu uz Savčenko atbrīvošanu, taču bažījas, ka viņu nākotne ir ļoti neskaidra.

Sarunā ar Latvijas Radio Savčenko atzina, ka tikšanās bijusi ļoti emocionāla, un viņa cer arī uz EP turpmāku atbalstu, risinot gan ieslodzīto atbrīvošanu, gan Krievijas un Ukrainas konfliktu kopumā, un, ka šī nebūs viņas pēdējā vizīte Briselē.

„Brīvība, protams, ir skaista lieta, taču laime nav pilnīga, kad tu apzinies, ka taviem tuvākajiem, tavai tautai ir grūti, tādēļ es ļoti ceru, ka drīz mēs būsim pilnīgi laimīgi,”atzina Savčenko.

„Tagad mani laimīgu dara tikai mana brīvība. Situācija Ukrainā ir ļoti smaga.

Minskas vienošanās ir kā matemātikas grāmata – ļoti labi un pareizi uzrakstīta. Taču viens no tās mācās uz pieci, cits – uz divi. Minskas vienošanos bija iespējams uzrakstīt labāk un novest līdz galam, bet, diemžēl tagad situācija ir tāda, ka viss ir ļoti iesaldēts.

Tas ir ES lauciņš. EP ir ar vēsturi, un tā vēsturē ir arī daudzi veiksmīgi atrisināti konflikti. Es pati personiski tagad mācos, apgūstu šīs gudrības. Bosnija Hercogovina, Kosova un citas valstis, ir tik daudz piemēru. Ļoti ceru, ka mēs drīz atradīsim tādu ceļu, kurš tiešām darbosies, nevis būs tikai vārdos,” pauda Savčenko.

Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura arī tikās ar Savčenko atzīmēja faktu, ka par notikumiem Ukrainā aizvien lielāka interese ir bijušajām PSRS ietekmes valstīm, no Austrumu, Centrālās Eiropas, Baltijas. Tas arī spriežams pēc tā, ka ar Savčenko tikties neieradās teju neviens no tā sauktās Vecās Eiropas valstu deputātiem.

Vēlāk preses konferencē grupas „Ukrainas draugi” pārstāvis, deputāts no Polijas Mihals Boni sacīja, ka parlaments turpinās tikties ar Savčenko un drīzākajā laikā apspriedīs praktisku plānu cīņā par ieslodzīto atbrīvošanu.

„Tagad mēs saprotam nepieciešamību turpināt. Mēs esam Nadjas Savčenko morālie parādnieki. Kādēļ? Tādēļ, ka cīņu par brīvību ir jāturpina,” sacīja Boni.

„Krievijas varas iestādes joprojām tur ieslodzījumā daudz cilvēku, un mums ir jāatbalsta Nadja viņas cīņā par biedru atbrīvošanu. Mums ir jāinformē cilvēki visur pasaulē, par to, ka ir šādi Krievijas varas iestāžu ieslodzītie. Ir svarīgi saprast, ko nozīmē Putina Krievija,” pauda EP deputāts no Polijas.

Savčenko pēdējā laikā ir izpelnījusies arī pretrunīgu vērtējumu, nonākot arī preses slejās par asu domu apmaiņu ar Ukrainas prezidentu Petro Porošneko, kurš savulaik cīnījās par viņas atbrīvošanu no gūsta, un izpelnījusies arī kritiku par to, ka ir aicinājusi Ukrainas valdību iesaistīties tiešās sarunās ar valsts austrumos pašpasludināto republiku līderiem.

Ukrainas prezidentam iesniegta petīcija, aicinot Savčenko iecelt par Ukrainas vēstnieci Krievijā. Arī preses konferences laikā EP viņa neslēpa, ka ir neapmierināta ar Ukrainas varas darbību un neizslēdza iespējamas vēlēšanas.

Ukrainas armijas lidotāja Savčenko Kijevā atgriezās 25.maijā pēc teju divu gadu ilga ieslodzījuma. Pēc ilgiem pūliņiem Krievija viņu atdeva, pretī saņemot divus Ukrainā sagūstītos karavīrus Jevgeņiju Jerofejevu un Aleksandru Aleksandrovu. Krievijas tiesa martā Savčenko piesprieda 22 gadus cietumā, atzīstot par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās par saistību ar divu Krievijas valsts televīzijas žurnālistu nāvi apšaudē Ukrainas austrumos. Savčenko apsūdzības kategoriski noliedza kā safabricējumus un uzstāja, ka prokremliskie kaujinieki viņu nolaupīja Ukrainas austrumos un piespiedu kārtā pārveda uz Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt