"Nožogotā vieta, kur Prībke ir apbedīts un kas iezīmēta ar koka krustu krūmājā .. ir cietuma kapsēta," ziņoja laikraksts, nesniedzot sīkākas ziņas par šīs kapsētas atrašanās vietu. Šis koka krusts ir iezīmēts tikai ar kādu numuru.
Tā ir "vienīgā vieta Itālijas zemē, kur Prībkes nāve var būt tikai nāve, nevis nacistu simbols", atzina "La Repubblica".
Bijušais SS kapteinis Prībke, kuram 1998.gadā Itālijā tika piespriests mūža ieslodzījums par līdzdalību 335 vīriešu un zēnu noslepkavošanā alu kompleksā pie Romas 1944.gadā, 11.oktobrī nomira 100 gadu vecumā sava advokāta dzīvoklī Romā, kur viņš pēdējos gadus atradās mājas arestā sliktas veselības un liela vecuma dēļ.
Romas pašvaldība aizliedza viņa apbedīšanu, bažījoties par to, ka viņa apbedījums varētu kļūt par nacistu svētceļojumu vietu. Vatikāns aizliedza visiem katoļu dievnamiem Romā noturēt Prībkes bēru misi.
Argentīna, kur Prībke bija dzīvojis trimdā un vēlējās tikt apbedīts, atteicās pieņemt viņa mirstīgās atliekas.
Mēģinājums sarīkot Prībkes bēres izraisīja nekārtības. Pēc tam zārks ar viņa mirstīgajām atliekām kādu laiku atradās armijas lidostā pie Romas, līdz kādas oktobra svētdienas rītā tika aizvests no turienes ar mikroautobusu. Pēc dažu stundu ilga brauciena pa automaģistrāli zārks tika ievietots citā automašīnā, kas no maģistrāles iebrauca kādā kalnu rajonā.
"Pat ja mēs nevaram atklāt viņa kapa atrašanās vietu, sabiedrībai jāzina, ka šī lieta ir izbeigta," rakstīja "La Repubblica".
1995.gadā Prībki Itālijai izdeva Argentīna, kur viņš bija aizbēdzis pēc Otrā pasaules kara un strādājis par skolotāju.
Masu slepkavības, kas notika Ardeatīnu alās netālu no Romas, tika veiktas, atriebjoties par vietējo partizānu uzbrukumu nacistiskās Vācijas karaspēka vienībām, un daudzi no upuriem bija no Romas ebreju geto.
Prībke atzina savu līdzdalību slepkavībās, taču uzsvēra, ka pildījis pavēles, jo pretējā gadījumā viņu varētu sodīt ar nāvi.
