Kovaļovs, pēc profesijas biofiziķis, kļuva par vienu no pazīstamākajiem Padomju Savienības demokrātijas atbalsta kustības dalībniekiem. Par savu politisko darbību viņš tika ieslodzīts Padomju Savienības darba nometnēs.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma viņš asi kritizēja karu Čečenijā un brīdināja par atkāpšanos no demokrātijas, kad 2000. gadā Krievijā pie varas nāca Vladimirs Putins.
Viņa dēls Ivans Kovaļovs sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja, ka tēvs miris miegā agri pirmdienas rītā.
Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Memoriāls", kuru Kovaļovs, kādreiz vadīja, norādīja, ka Kovaļovs "vienmēr un visur bijis uzticīgs idejai par cilvēktiesībām – gan karā, gan mierā, politikā un ikdienas dzīvē".
"Memoriāls", kuru Krievijas varas iestādes atzinušas par "ārvalstu aģentu", arī atgādināja, ka Kovaļovs cīnījies par cilvēktiesībām kopš 1969. gada.
"Viņš konsekventi cīnījās par tiem pašiem principiem" postpadomju Krievijā, piebilda organizācija.
1994. gadā Kovaļovs tika iecelts par Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāju, taču tika atlaists no šī amata, jo kritizēja Maskavas brutālo rīcību Čečenijā.
Сергей Ковалев. Добровольно стал заложником в Буденновске, предложив себя вместо захваченных гражданских. Провел более суток в этом автобусе среди террористов Басаева pic.twitter.com/2q0bE4mzk4
— Алексей Венедиктов (@aavst) August 9, 2021
Kovaļovs arī kritizēja politisko sistēmu, kuru radīja Putins.
"Mūsu valstī tiek veidota kontrolēta demokrātija, kas cenšas radīt problēmas ienaidniekiem gan iekšpusē, gan ārpusē," pēc Putina pirmās inaugurācijas prezidenta amatā sacīja Kovaļovs.
«Нельзя подполковника КГБ делать президентом страны! Это то же самое, если бы в Германии канцлером стал офицер гестапо или Штази»
— Alexey (@old_Alex_) August 9, 2021
©Сергей Адамович Ковалёв
Политзаключённый
Политический публицист
Общественный деятель
⬇️https://t.co/EmUoySLxil