Panorāma

“Attīstībai/Par!” atbalsta E. Zviedri SAB direktora amatam

Panorāma

Panorāma

Mūžībā devies EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli

Mūžībā aizgājis Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli

Otrdienas rītā 65 gadu vecumā mūžībā devies Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli. Nopietnu veselības problēmu dēļ viņš ilgstoši nespēja veikt darba pienākumus un bija paziņojis, ka atkārtoti nepretendēs uz vienu no augstākajiem amatiem Eiropas Savienībā (ES).

Sasoli nomira slimnīcā Aviāno pilsētā Itālijas ziemeļos, paziņojis viņa preses sekretārs. 65 gadus veco politiķi hospitalizēja 26. decembrī, jo viņam bija nopietnas veselības komplikācijas, ko izraisīja imūnsistēmas darbības traucējumi.

Mūžībā aizgājis Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli
00:00 / 03:16
Lejuplādēt

Dižens eiropietis un lepns itālietis

Vēl pagājušā gada augustā Sasoli bija ieradies vizītē Rīgā un pauda atbalstu Baltijas valstīm cīņā pret dezinformāciju un Baltkrievijas režīma izraisīto migrantu krīzi.

Sasoli septembrī ievietoja slimnīcā Strasbūrā, kur viņu ārstēja no smagas pneimonijas, ko bija izraisījusi leģionāru slimība. Pēc tam viņš devās uz dzimto Itāliju, lai atgūtu spēkus, taču slimība atkārtojās.

Septembrī intervijā laikrakstam "Corriere della Sera” Sasoli sacīja, ka pneimonija ir "nejauks zvērs", tāpēc esot svarīgi izvairīties no slimības atkārtošanās, bet atveseļošanās procesam jānorit kvalitatīvi.

Oktobrī viņš strādāja attālināti, bet novembrī oficiāli atsāka pildīt EP prezidenta pienākumus.

Virkne ES un ārvalstu politiķi izteikuši līdzjūtību Sasoli ģimenei un dalījušies atmiņās par politiķi.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sociālajā tīklā "Twitter" rakstīja, ka ir dziļi apbēdināta par "dižena eiropieša un lepna itālieša" aiziešanu. Viņa piebilda, ka Sasoli bija izcils EP prezidents un labs draugs.

"Dāvids Sasoli bija cilvēks ar dziļu ticību un stingru pārliecību. Ikviens novērtēja viņa smaidu un laipnību. Vienlaikus viņš zināja, kā cīnīties par to, kam ticēja. 1989. gadā viņš bija Berlīnē starp jaunajiem eiropiešiem, kad sabruka mūris. Un kopš tā laika viņš vienmēr nostājies demokrātijas un vienotas Eiropas pusē," vēsta EK prezidente.

"Vairāk nekā desmit gadu strādājot Eiropas Parlamentā, viņš pastāvīgi aizstāvēja mūsu Savienību un tās vērtības. Viņš gan arī uzskatīja, ka Eiropai ir jātiecas uz ko vairāk.

Vēlējās, lai Eiropa būtu vienotāka, tuvāka saviem cilvēkiem, uzticīgāka mūsu kopējām vērtībām. Tas ir viņa mantojums. Un tādu es viņu atcerēšos. Kā taisnīguma un solidaritātes čempionu un mīļu draugu."

ES Padomes prezidents Šarls Mišels raksturoja Sasoli kā "patiesu un dedzīgu eiropieti", bet ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni nelaiķi atcerēšoties kā "demokrātisku un proeiropeisku līderi".

Pirms politiķa karjeras bija žurnālists

Eiropas Parlaments tiek ievēlēts uz pieciem gadiem, bet priekšsēdētājs –  uz pusi no šā termiņa.

EP priekšsēdētāja amatu sociāldemokrāts Sasoli ieņēma kopš 2019. gada jūlija. Stājoties amatā, viņš mudināja Eiropas iedzīvotājus pretoties galēja nacionālisma "vīrusam" un aicināja reformēt ES noteikumus attiecībā uz migrāciju un politisko patvērumu.

Sasoli vadīja parlamentu laikā, kad pasaule piedzīvoja koronavīrusa Covid-19 pandēmiju. Viņam bija liels nopelns tajā, ka EP pietiekami sekmīgi spēja pielāgoties attālinātajam darbam.

Viņš arī aktīvi piedalījās smagajās sarunās par ES ilgtermiņa budžetu, kuru rezultātā vienojās par 1,8 triljonu eiro vērto budžetu un pēcpandēmijas atkopšanās finansējumu.

Pirms ievēlēšanas par EP priekšsēdētāju Sasoli desmit gadus bija EP deputāts, pārstāvot Sociālistu un demokrātu progresīvo aliansi, kas ir otra lielākā parlamenta grupa pēc Eiropas Tautas partijas.

Sasoli dzimis 1956. gada 30. maijā Itālijas pilsētā Florencē. Pirms iesaistīšanās politikā viņš bija pazīstams žurnālists un televīzijas raidījumu vadītājs.

Par pēcteci varētu kļūt EP deputāte no Maltas

EP prezidenta pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Sasoli, kura pilnvaru termiņš būtu noslēdzies šomēnes, decembrī paziņoja, ka nekandidēs uz otro pilnvaru termiņu.

Strasbūrā nākamnedēļ norisināsies EP plenārsesija, kuras laikā paredzēts deputātu balsojums par ES likumdevēja nākamo prezidentu un viceprezidentiem.

Sagaidāms, ka par nākamo EP prezidenti kļūs deputāte no Maltas Roberta Metsola, kuras kandidatūru ir izvirzījusi parlamenta lielākā politiskā grupa – Eiropas Tautas partija.

EP Konservatīvo un reformistu politiskā grupa par savu viceprezidenta amata kandidātu ir izvirzījusi no Latvijas ievēlēto EP deputātu Robertu Zīli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt