Diplomātiskās pusdienas

Fidži Salu Republika - viena no bagātākajām Okeānijas valstīm

Diplomātiskās pusdienas

Brazīlija: Līdz ar ekonomiskā spēka pieaugumu valsts kļūst redzamāka pasaules politikā

Austrija: maza, bagāta valsts, kurai grūti sadzīvot ar savu vēsturi

Mūsu karoga māsa Austrija: ko mēs zinām par šo valsti?

Latvijas Radio raidījums “Diplomātiskās pusdienas” šoreiz aizved ciemos uz Austriju, kas ir sapņu zeme gan kalnu slēpošanas, gan klasiskās mūzikas cienītājiem.

Vīne, opera, Mocarts, kalni: šādas atbildes uz jautājumu, ar ko viņiem saistās Austrija, visbiežāk sniedza Rīgas ielās satiktie cilvēki.

Austrija ir Latvijas partnere Eiropas Savienībā, bet ne NATO. Kopš 1955. gada Austrija ir atguvusi savu suverenitāti un pasludinājusi sevi par “mūžīgi neitrālu valsti”.

Austrijas ārpolitika ir bijusi vērsta uz valsts diplomātisko spēju celšanu neatkarības uzturēšanai. Saglabāt neitralitāti palīdz arī tas, ka valstij apkārt, sevišķi mūsdienās, ir tikai draudzīgi kaimiņi. Austriju burtiski ieskauj Eiropas Savienības valstis.

Prasmīgi valsts tēla spodrinātāji

Nepilni deviņi miljoni Austrijas iedzīvotāju var lepoties ar to, ka valsts regulāri ir starp 10% pasaules attīstītāko valstu, kas spēj veiksmīgi veidot savu tēlu starptautiski, tādējādi arī piesaistot investīcijas un cilvēkresursus.

Austriešu apskaužamā spēja veidot savas valsts tēlu parasti tiek izteikta vienādojumā: “Austrija ir pamanījusies pārliecināt pasauli, ka Hitlers bija vācietis, savukārt Bēthovens – austrietis.”

Austriešu diplomātu un valstsvīru spējas pazīstamas jau izsenis. Retais droši vien nebūs dzirdējis par vienu no pasaules vēsturē ietekmīgākajām karaļu dzimtām – Hābsburgiem – vai arī par valsts 19. gadsimta ārlietu ministru un arī vēlāko kancleru Klemensu fon Meternihu.

Austrija ir latviešiem labi zināma valsts. Un tas nav tikai saistībā ar līdzīgo karogu. Austrija bieži cieš no tā, ka pasaules mediji to jauc ar Austrāliju un to, ka tai jāsporto zem Latvijas karoga un reizēm pat zem Latvijas himnas.

Vēsturniekiem vēl nav izdevies atšķetināt strīdu par to, kurš karogs bijis pirmais – Latvijas vai Austrijas. Abi radušies ap 12.–13. gadsimtu, latviešu versija varētu būt dažus desmitus gadus senāka.

Abi karogi ir vieni no senākajiem pasaulē, bet atšķirībā no Latvijas karoga, kas ticis aizliegts un ierobežoti lietots, Austrijas karogs kopš 1230. gada Austriju nav apzīmējis tikai kopumā nepilnu gadsimtu.

Gadsimtiem krātais kapitāls

Austrija ir krietni bagātāka par Latviju, reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes lielāks nekā Latvijai: apmēram 36 000 eiro uz vienu iedzīvotāju Austrijā un nedaudz virs 12 000 eiro Latvijā.

Taču pēc ANO Tautas attīstības indeksa Latvija nemaz tik ļoti vairs neatpaliek. Šajā indeksā tiek ņemti vērā gan iedzīvotāju ekonomiskie un sociālie rādītāji, izglītības un veselības iespējas, personīgās drošības aspekti un virkne citu. Un saskaņā ar šo indeksu Austrija šobrīd ir 18. vietā, bet Latvija 37. vietā no visām pasaules valstīm.

Kādēļ tad Austrija ir tik bagāta? Būtiskākais, ko nepieciešams pieminēt, noteikti ir uzkrātais iedzīvotāju un valsts kapitāls.

Kapitālistiskās ekonomiskās sistēmas nepārtrauktība ir ļāvusi akumulēt mantas un naudas līdzekļus, celtnes un tehnoloģijas, ne tikai valsts un uzņēmumu līmenī, bet arī pašiem iedzīvotājiem.

Atšķirībā no Latvijas ekonomiskā sistēma Austrijā ir bijusi ilgāk balstīta privātīpašumā un nav bijuši sistēmas līmeņa eksperimenti, kam mēs tikām pakļauti Padomju Savienības sastāvā.

Rotas, bankas un dzērieni

Austrija ir arī veiksmīgi izmantojusi savu ģeogrāfisko stāvokli un attiecības ar Vāciju. Lai arī tās ne vienmēr bijušas izcilas, tomēr arī mūsdienās 28 procenti no austriešu produktiem ceļo uz Vāciju. Virkni lielāko Austrijas kompāniju var redzēt darbojamies Vācijā, tostarp arī lielveikalu ķēdes un bankas.

Austrijas ienesīgākie zīmoli ir “Red Bull” enerģijas dzēriens un “Swarovski” rotas, ko labi pazīst arī Latvijā.

Skatoties uz lielāko Austrijas kompāniju sarakstu, nekādu lielo pārsteigumu nav – bankas un apdrošināšanas kompānijas, enerģētikas kompānija “OMV”, tērauda ražotāji un celtniecības uzņēmums “Strabag”.

Austrijas ekonomikas daudzveidīgums palīdz balansēt ekonomiku pret tirgus satricinājumiem un masveidīgiem sabrukumiem. Pavisam izvairīties no satricinājumiem maza, atvērta ekonomika nevar. Austrija tāpat ir atkarīga no Vācijas ekonomiskā attīstības cikla un arī no Krievijas enerģijas piegādēm.

Necenšas pārrakstīt savu vēsturi

Viena no lietām, kas sagādājusi problēmas mazajai, kalnainajai valstij, ir tās vēsture. Austriešiem pilnīgi noteikti nav vienkārši sadzīvot ar savu vēsturi.

Austrijas vēsture ir būtiska sastāvdaļa no tās mūsdienu tēla veidošanas. Un mūsdienās, kad pastāv tik daudz centienu vēsturi pārrakstīt – izsvītrot nepatīkamos mirkļus, lēmumus un darbības no valsts vēstures mācīšanas un atmiņas –, Austrijas un Vācijas vīrišķīgā rīcība un spēja uzņemties atbildību par savām darbībām, nest noziegumu pret cilvēci kauna traipu par brīdinājumu citiem ir atzinības vērta.

Austrija daudziem noteikti galvenokārt asociējas ar Vīni. Austrieši var lepoties, ka tieši ar Vīnes attēlu 1871. gadā tika nosūtīta pasaulē pirmā pastkarte, kas vienlaicīgi funkcionēja arī kā suvenīrs.

Līdz ar pasta sistēmas attīstību 19. gadsimtā, līdz ar papīra ražošanas un drukas iekārtu masveidīguma pieaugumu, pakāpeniski dažādās pasaules vietās attīstījās pastkartes, kas bija pasta analogs mūsdienu īsziņu formātam. Un Vīne bija attēlota uz pirmās no tām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt