Ar mobilo telefonu filmētajos kadros, kurus ieguvusi ASV raidorganizācija CNN, redzams, kā Lībijā bēgļu aizturēšanas nometnē tiek izsolīti cilvēki. Jaunie vīrieši, kuri vēl nesen cerēja nokļūt Eiropā, tiek reklamēti kā lieli un spēcīgi, piemēroti lauku darbiem. Noziedzīgo darboņu vadītās nometnes ir iemītnieku pārpilnas. Piedāvājums ir liels, tādēļ cena par dzīvu cilvēku var būt tik vien kā 400 dolāru.
Tā ir mūsdienu realitāte pilsoņu kara šaustītajā Lībijā, kur valsts pēc diktatora Muamara Kadafi gāšanas sadalījusies vairākās karojošās daļās. Varas vakuumu izmanto gan tā sauktā “Islāma valsts”, gan citi grupējumi, gūstot ātru peļņu gan bēgļu pārvadājumos, gan pārdodot cilvēkus verdzībā.
No bēgļu radiniekiem cenšas izspiest izpirkumu. Ja tas neizdodas, upurus izmanto spaidu darbos.
Zinot situāciju Lībijā, migranti sākuši izvēlēties citu ceļu – caur Ēģipti. Taču bieži viņu liktenis ir vēl drausmīgāks. Augustā klajā nāca Vācijas televīzijas kanāla “ProSieben” dokumentālā filma, parādot, kā afrikāņu, lielākoties eritrejiešu, bēgļi krīt Ēģiptes mafijas rokās, kas nodarbojas ar orgānu tirdzniecību.
Cilvēktiesību organizācijas par atbildīgiem sauc ne tikai cilvēku tirgotājus, ar kuriem cīnīties haosa un vardarbības pārņemtajā Lībijā ir gandrīz neiespējama, bet arī Eiropas valstis.
“Mēs uzskatām, ka Eiropas valstu valdības, it īpaši Itālija, ir līdzatbildības šajā bēgļu ļaunprātīgas izmantošanas un spīdzināšanas sistēmā. Tāpēc, ka tās ļoti labi saprot, kas notiek, un ir izvēlējušās atbalstīt šo migrantu aizturēšanas sistēmu, neieviešot nekādus drošības mehānismus,” norāda “Amnesty International” pārstāve Elisa de Pjēri.
Eiropas Savienības (ES) vadošās amatpersonas kritiku noraida un uzsver, ka dara visu iespējamo. “Tikai šogad mēs esam palīdzējuši vairāk nekā 15 tūkstošiem migrantu, kuri bijuši iesprostoti Lībijā. Viņi ne tikai spējuši atgriezties mājās, bet ar mūsu un Starptautiskās Migrācijas organizācijas atbalstu sākuši jaunu dzīvi. Viens piemērs – desmit jauni vīrieši no Gambijas tikko atgriezās mājās no Lībijas un ar mūsu finansējumu ieguva kravas furgonu ar saldēšanas iekārtu un tagad izvadā pa savu valsti zivis. Šādu piemēru ir tūkstošiem,” sacīja ES ārpolitikas koordinatore Federika Mogerīni.
Tomēr mūsdienu vergi nav tikai bēgļi no Āfrikas. Latvijā strādājošā biedrība “Patvērums ''Drošā māja''” jau desmit gadus sniedz palīdzību cilvēku tirdzniecībā cietušām personām. Organizācijas juristiem regulāri nākas strādāt ar gadījumiem, kad faktiskā darba verdzībā nonāk arī Latvijas pilsoņi.
Skaļākais pēdējā laika gadījums bijis Lielbritānijas pilsētā Dārbijā. Septembrī policijas reidos uzgāja desmit Latvijas pilsoņus, kuri tika turēti piespiedu kārtā. Bez dokumentiem un iespējām piekļūt banku kontiem un spiesti strādāt par niecīgu samaksu. Un Lielbritānijā tas nav vienīgais gadījums. Lai pievērstu uzmanību šai problēmai, britu laikraksts “The Independent” sācis īpašu kampaņu ar nosaukumu “Vergi mūsu ielās”.
