"Drošības apsvērumu dēļ Kairā atceltas vairākas demonstrācijas," sacīja Apvērsuma pretinieku koalīcijas preses pārstāve Jasmīne Adele. Viņa gan arī apliecināja, ka dažas demonstrācijas tomēr notiek.
Tostarp bojāgājušo skaits vardarbībā Ēģiptē kopš trešdienas, kad drošības spēki Kairā likvidēja divas gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāju protesta nometnes, pārsniedzis 750.
Vēl sestdien drošības spēki padzina Mursi atbalstītājus no mošejas "Al Fath". Mošejā tika arestēti 350 cilvēki. Mursi atbalstītāji mošejā bija sanesuši daudzus iepriekšējo dienu sadursmēs nogalināto cilvēku līķus.
Ēģiptes varas institūcijas izdevušas rīkojumu pēc lūgšanām slēgt visas galvenās mošejas, lai tās nekļūtu par apvērsuma pretinieku atbalsta punktiem, svētdien ziņo tīmekļa medijs "Al Masri al Jaum".
Kā skaidroja Nekustamo īpašumu ministrijas amatpersona, nav izdota instrukcija par lielāko mošeju darba apturēšanu, bet ir dots rīkojums slēgt tās pēc katra lūgšanu dievkalpojuma, lai nepieļautu, ka tur pulcējas cilvēki, un ka mošeju telpas tiek izmantotas kā ieroču glabātuves.
Ēģiptes pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Mursi tika gāzts armijas apvērsumā 3.jūlijā. Apvērsuma rīkotāji arestējuši Mursi un teju visu viņa pārstāvētās Musulmaņu brālības vadību. Kopš apvērsuma Mursi un Musulmaņu brālības atbalstītāji Kairā turpināja nepārtrauktas protesta akcijas. Viņi noorganizēja divas lielas sēdošās demonstrācijas pie Rabjas al Adavijas mošejas un Kairas Universitātes.
Asinspirtī, kas izraisījās trešdien, kad policija ar brutālu spēku mēģināja nometnes likvidēt, dzīvību zaudēja simtiem cilvēku. Par asiņaino izrēķināšanos ar protestētājiem starptautiskā sabiedrība Ēģiptes pagaidu valdībai paudusi asu nosodījumu.
Trešdien visā Ēģiptē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, bet galvaspilsētā Kairā un 11 provincēs - komandanta stunda.