Dažiem demonstrantiem mugurā skolas uniformas, dažiem sejas maskas, bet pārsvarā visiem rokās karogi un plakāti ar lozungiem pret klimata izmaiņām. Pusaudži visā Eiropā neapmeklē mācības cerībā pievērst politiķu uzmanību.
Ceturtdien masveida protesti paralizēja Eiropas Savienības galvaspilsētas Briseles ielas, bet citās dienās demonstrācijas notika arī Vācija, Lielbritānijā, Īrijā, Šveicē un pat Austrālijā.
Tas viss sākās ar piecpadsmitgadīgo Grētu no Zviedrijas, kas septembrī sāka izlaist mācības skolā, lai sēdētu pretī valdības ēkai, apsūdzot savu valsti Parīzes klimata vienošanās nepildīšanā. Kopš tā laika viņa iedvesmojusi desmitiem tūkstošu skolēnu.
"Pagājušajā gadā mums bija daudz sniega, mums bija vētra ''Ofēlija''. Katru gadu paaugstinās temperatūra, un tas šausmīgi mūs ietekmē. Jo ilgāk mēs gaidām, jo sliktāk kļūst," saka kāds skolēns Dublinā.
Grupai, kas koordinē protestus Lielbritānijā, ir pavisam konkrētas prasības: valdībai jāizziņo klimata ārkārtas stāvoklis; jāinformē sabiedrība par situācijas nopietnību; nacionālā mācību programma jāreformē, ņemot vērā ekoloģisko krīzi, un jāpazemina vēlētāju vecuma cenzs līdz 16 gadiem, lai jaunieši varētu lemt par vides jautājumiem.
Izglītības jomas pārstāvji gan ir citās domās par pusaudžu aktivitātēm:
"Mēs simtprocentīgi atbalstām to, ko šie jaunieši cenšas panākt, taču mēs simtprocentīgi nepiekrītam tam, kā tas tiek darīts. Galvenais ierocis pret klimata izmaiņām ir izglītība," uzskata Kriss Makgoverns, izglītības jomas pārstāvis.
"Es nevēlos būt šodien šeit, bastojot skolu, jo es ļoti novērtēju savu izglītību, taču es novērtēju arī savu nākotni. Kāda jēga iet uz skolu, ja mums nav nākotnes?" saka Anna Teilore, protestu rīkotāja.
Daudzas mācību iestādes Eiropā jau ieviesa dažādus ierobežojošus pasākumus, lai atturētu bērnus no stundu neapmeklēšanas, taču tie nebija efektīvi.
