Smagākā situācija mediju brīvības jomā no tām Austrumu partnerības valstīm, kas ir arī Eiropas Padomes valstis, ir Azerbaidžānā. Tur kopš pērnā gada augusta tiek īstenotas represijas pret visim, kas kritiski izsakās par varu – pret tiesību aktīvistiem, žurnālistiem, blogeriem.
Tikmēr Ukrainā ir būtiski apdraudēta žurnālistu drošība, jo vairāki ir nogalināti, arī ievainoti.
„Informācijas kara apstākļos kvalitatīva žurnālistika ir cietusi visā reģionā,” atzina Muižnieks.
Viņš gan piebilda, ka redz vēlmi uzlabot situāciju Ukrainā, Moldovā, Gruzijā un arī Armēnijā. Un Eiropas Savienībai lielā mērā ir iespēja ietekmēt situāciju, pat ja tam nav plašu juridisku rīku.
„Visās šajās valstīs Krievijas mediju ietekme un informatīvais karš ir ļoti aktuāls jautājums,” saka komisārs.
Muižnieks arī kritizēja situāciju Latvijā, norādot, ka ne vienmēr ir skaidrs, kam pieder daļa mediju.
Tāpat krīze smagi skārusi medijus, un reklāmas tirgus aizvien ir mazāks. Viņš arī minēja uzbrukumu žurnālistam Leonīdam Jēkabsonam, žurnāla „Ir” aktīvu apķīlāšanu. „Neteiktu, ka pie mums viss ir diži labi,” saka Muižnieks.
Cilvēktiesību komisārs arī norādīja uz žurnālistu ētiku un pašregulāciju, jo žurnālisti paši savā starpā nevar vienoties par profesionālajiem standartiem.
