Muižnieks dzimis ASV, pabijis Latvijas politikā, bet tagad jau divarpus gadus ir EP cilvēktiesību komisārs. Teikt, ka viņš strādā Strasbūrā, nebūtu precīzi – te ir viņa biroja adrese, bet galvenokārt viņš pavada dienas, ceļojot uz vietām, kas cilvēktiesību jomā ir problemātiskas. Viņš ir arī vienīgais no starptautisko institūciju pārstāvjiem, kas ticis ielaists Krimā.
„Situācija ir nopietna, jo tur bija vairākas politiski motivētas slepkavības, vairāki cilvēki ir bezvēsts pazuduši un es uzsvēru vietējām varas iestādēm, ka viņiem ir jāizmeklē efektīvi šīs slepkavības un šīs pazušanas, un jāsoda vainīgie. Viņiem ir tur tāda pašaizsardzības vienība, kas, iespējams, ir līdzdalīga šajos noziegumos, un to vajag izformēt un saukt vainīgos pie atbildības,” stāsta Muižnieks.
Viņš jau trīs reizes šogad bijis Ukrainā, un pēc nedēļas turp dosies atkal – cenšoties iekļūt pēc iespējas tālāk Austrumukrainā.
„Tur ir ļoti nopietni cilvēktiesību pārkāpumi – gan tiesības uz dzīvību, gan tiesības netikt spīdzinātam un pakļautam necilvēciskai rīcībai, gan īpašuma tiesības, gan vesela virkne tiesību pārkāpumu – galvenokārt no separātistu puses, viņi tur ir savu baiļu un terora režīmu izveidojuši, bet jāsaka, ka arī Ukrainas puse nav pilnīgi bez vainas,” norāda Muižnieks.
Ilze Nagla: Ukraiņiem ir arī brīvprātīgo bataljoni – vai tur kaut kādi riski arī slēpjas?
Muižnieks: Ir milzīgi riski, ja ir cilvēki, kas nav kaut kādā hierarhijā, kas nav pakļauti armijas vai policijas disciplīnai, kuriem ir ieroči. Ir skaidrs, ka ir bijuši arī ziņojumi no cilvēktiesību organizācijām, ka arī šie brīvprātīgo bataljoni ir vainīgi dažādos cilvēktiesību pārkāpumos.
Eiropā ir lielākā cilvēktiesību krīze kopš otrā pasaules kara. Vai šie notikumi Ukrainā ir tas, kāpēc mēs situāciju šobrīd saucam par sliktāku vai tam ir arī citi iemesli?
Bet ir arī citas problēmas. Ir atsevišķas dalībvalstis, kas apšauba Eiropas Cikvēktiesību tiesas (ECT) lēmumus un negrib viņus pildīt – Lielbritānija saka – mēs nedosim ieslodzītajiem balstiesības, konservatīvo partiju grib padarīt ECT par padomdevējinstitūciju, nevis par tiesu. Iespējams, ka būs referendums Šveicē, ko ierosināja – ka nacionālie likumi būs pārāki par starptautiskām saistībām, kas arī liek apšaubīt visu konvenciju sistēmu. Azerbaidžānā, kas arī ir dalībvalsts, kas nesen bija prezidējošā valsts Eiropas Padomē – visi galvenie cilvēktiesību aktīvisti ir aiz restēm šobrīd, visi mani partneri ir aiz restēm – ir diezgan grūti strādāt un īstenot cilvēktiesības Azerbaidžānā šādos apstākļos. Ir problēmas daudzās valstīs un visa tā sistēma, sistēmas pamati tiek apšaubīti, un tas ir diezgan nopietni.
Mēs šobrīd dzīvojam nedrošākā Eiropā nekā pirms 10 gadiem?
Es domāju gan - gan Krievijas rīcības kontekstā saistībā ar Krimu, gan to, ka pirms 10 gadiem nenotika referendumi, vai kāda valsts sadalīsies – kā tas notika ar Skotiju, kā katalāņi tagad grib īstenot. Pirms 10 gadiem labā spārna populistu partijas nebija pirmajās vietās atsevišķās dalībvalstis, un ekonomiskā situācija arī ir ļoti nedrošā. Tāpēc es domāju, jā – nedrošība ir milzīga, tā arī baro noslēgšanos un konfliktus.
Vismaz reizi gadā Muižniekam jānāk Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā ziņot par cilvēktiesību situāciju Padomes 47 dalībvalstīs. Situāciju Latvijā viņš uzslavē – gan par atteikšanos no centieniem pilnībā latviskot vidējo izglītību, gan izmaiņām Pilsonības likumā, ļaujot visiem jaundzimušajiem tikt pie Latvijas pilsonības. Muižnieks uzslavē arī neseno ārlietu ministra Edgara Rinkēviča („Vienotība”) publisko atklāsmi par savu homoseksualitāti.
Muižnieks: Likumdošanas vide nav īpaši labvēlīga un sabiedrības attieksme arī diezgan negatīva, un šajā kontekstā es ļoti ceru, ka šis ārlietu ministra solis veicinās diskusijas, liks cilvēkiem saprast - ir daudz cilvēku, kas līdz šim ir baidījusies atklāt savu seksuālo orientāciju, un es ļoti ceru, kas tas veicinās kaut kādas pozitīvas izmaiņas.
Bet tieslietu ministrs ir skaidri pateicis – diskusijas nebūs, un jautājums par viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju nav dienaskārtībā.
Tas nav viņa dienaskartībā, bet tas nenozīmē, ka tas nav pārējās valdības dienaskārtībā, to pats ārlietu ministrs ir teicis....
Rinkēviča kritiķi saka – tas nav stāsts par cilvēktiesībām, bet par kristīgajām vērtībām.
Es neredzu nekādu pretrunu starp kristīgām vērtībām un cilvēktiesībām daudzos jautājumos. Ja skatās, kādas diskusijas notiek katoļu baznīcā, kad pāvests pats teica: kas tad es esmu, lai nosodītu cilvēkus. Es neredzu milzīgu pretrunu šeit, ir dažādas pieejas.... Bet es nedomāju, ka jāatļauj baznīcai diktēt, kāda būs likumdošana par homoseksualitāti valstī.
Muižnieks aizsteidzas uz nākamo tikšanos - lai pilnvērtīgi izmantotu tās retās dienas, kad atrodas savā birojā Eiropas Padomē.
