Āfrika joprojām bieži tiek uztverta kā nabadzīgs, mazattīstīts un nestabils kontinents. Un tik tiešām, militārie konflikti dažādos reģionos, nabadzība un korupcija joprojām ir daudzu Āfrikas valstu ikdiena. Tomēr līdztekus tam ir vērojama arī strauja ekonomikas izaugsme, uzsver Eiropas Ārējā darbības dienesta Rietumu un Centrālāfrikas reģiona direktors Pēteris Ustubs.
„Daudzi saka, ka tas, kas pašreiz notiek Āfrikā, ļoti atgādina to, kas notika Ķīnā pirms 30 gadiem," norāda Ustubs.
"Tādēļ, ja mēs paskatāmies, kā Ķīna šobrīd izskatās, tad, iespējams, mums būtu jāizdara pareiza izvēle šobrīd, lai kļūtu par daļu no šīs ļoti būtiskās ekonomiskās izaugsmes. Lai gan šodien Āfrikas daļa pasaules ekonomikā ir ļoti neliela - tikai 2%," skaidro Ustubs.
Līdzīgu domu uzsvēra arī Etiopijas ārlietu ministrs Berhane Gebre-Kristoss, atzīstot gan, ka ir vairāki nopietni faktori, kas apdraud strauju izaugsmi un labklājības pieaugumu Āfrikas valstīs. „Tie eksperti, kuri agrāk dēvēja Āfriku par tumšo kontinentu, tagad sāk runāt par Āfrikas atdzimšanu. Tā ir jauna vieta ar milzīgu ekonomiskās izaugsmes potenciālu laikā, kad lielākā daļa attīstītās pasaules cieš no ekonomikas stagnācijas. Tādēļ Āfrika spēj piesaistīt investīcijas no visām pasaules malām. Bet mēs Āfrikā labi saprotam, ka bez strukturālām reformām nevarēsim uzturēt straujo izaugsmi, kas tika panākta pēdējo 10 gadu laikā," sacīja Etiopijas ārlietu ministrs.
Pašreiz 25% no visiem pasaules vardarbīgajiem konfliktiem notiek Āfrikā. Tas var šķist daudz, bet vēl pirms 10 gadiem Āfrikā risinājās vairāk nekā puse, jeb 55% no visiem militārajiem konfliktiem. Nestabilitāte parasti pieaug ap vēlēšanu laiku, būtiska ir arī korupcija, kā arī sabiedrības radikalizācijas pazīmes.
Tās rezultātā rodas dažādas bruņotas grupas, kas dedzina ciematus un vēlas mainīt valsts iekārtu.
Āfrikas ekonomikā būtisku lomu joprojām spēlē lauksaimniecība. Tā veido līdz pat 70% no iekšzemes kopprodukta. Tādēļ Eiropas Savienības atbalsts lielā mērā ir vērsts tieši uz šo jomu, norādīja Eiropas Savienības attīstības jautājumu komisārs Andris Piebalgs.
„Lauksaimniecībā produktivitāte ir atkarīga no Dieva. Ja ir lietus, tad viss ir kārtībā, ja lietus nav vai tā ir par daudz, tad iestājas bads. Kādēļ tā? Tas nav tāpēc, ka cilvēki būtu slinki. Tur trūkst infrastruktūras, ir slikti ceļi, netiek izmantotas mūsdienu tehnoloģijas. Tādēļ mēs nolēmām ieguldīt naudu lauksaimniecības projektos, lai cilvēki ar savu darbu varētu izkļūt no nabadzības,” skaidro Piebalgs.
Piebalgs arī atzina, ka Eiropas Savienības projekti Āfrikā nes ieguvumu arī Eiropai, jo tos bieži īsteno Eiropas eksperti un uzņēmumi, kā arī tiek iegādāta Eiropā ražotā tehnika.
