Austrumu partnerības projekts ir augstu Latvijas prezidentūras prioritāšu sarakstā. Tas paredz ciešu saikņu veidošanu ar Azerbaidžānu, Gruziju, Armēniju, Baltkrieviju un Ukrainu. Kā īpaši nozīmīgu to vērtē Baltijas jūras reģiona valstis.
Atklājot diskusijas par ES Austrumu partnerību un gaidāmo samitu Rīgā, viens no Austrumu partnerības iniciatorēm – Zviedrijas – parlamenta spīkers Urbans Ālins īpaši uzsvēra, ka šīs programmas mērķis nav cīnīties pret Krieviju: „Ir svarīgi atcerēties, ka šī partnerība ir svarīga pilnīgi visai Eiropas Savienībai un tās dalībniecēm. Partnerība nav un nevar būt jautājums, kas satrauc tikai atsevišķas valstis, piemēram, ap Baltijas jūru. Es gribu absolūti skaidri pateikt: Austrumu partnerības mērķis nav cīnīties pret Krieviju vai izveidot jaunas sadalošās līnijas. Tās mērķis nav nozagt atsevišķas valstis no Krievijas ietekmes sfēras. Šī nav ģeopolitiska spēle starp Eiropas Savienību un Krieviju.”
Zviedrijas parlamenta spīkers īpaši uzsvēris, ka Eiropas Austrumu partnerības politikai ir jākļūst saprotamākai programmas dalībvalstu iedzīvotājiem. Tieši tāpēc gaidāmajam Rīgas samitam ir jākļūst par vietu un reizi, kad pilsoņiem skaidrot, kādi ir labākie sadarbības veidi un iespējas, piemēram izglītības vai pilsoniskajā līmenī.
„Austrumu partnerības mērķis nav cīņa pret Krieviju. Tie nav centieni novilkt jaunas robežas vai nozagt Krievijai ietekmes zonu. Austrumu partnerības pamatā ir ideja, ka plaukstošām valstīm ir plaukstoši kaimiņi. Eiropas Savienība būs ieguvēja, ja mūsu kaimiņiem klāsies labi. Dzīvosim drošāk un demokrātiskāk, ja kaimiņos būs drošība un demokrātija. Partnerība ļauj šīm valstīm tuvināties Eiropai un stiprina politiskās, ekonomiskās un kultūras saiknes,” pauda Ālins.
Austrumu partnerībai maijā Rīgā būs veltīts vērienīgs samits. Izaicinājumu vēl ir daudz. Ne visas no sešām austrumu valstīm vienādi ieinteresētas saikņu stiprināšanā. Un jāatzīst – arī ne visām Eiropas Savienības valstīm šis projekts šķiet pirmā numura prioritāte. Dienvidu dalībvalstis vairāk uztraucas par savu ārējo robežu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”), izklāstot savu redzējumu par Austrumu partnerību un gaidāmo Rīgas samitu, norādīja, ka ir jādod skaidrs signāls no ES puses, ka tā arī turpmāk būs tikpat iesaistīta šajā programmā, kā līdz šim. Vienlaicīgi Rinkēvičs norādījis, ka katrai no valstīm ir nepieciešama diferenciēta pieeja, kā arī nepieciešams spert soļus uz priekšu.
„Mēs ļoti labi saprotam arī mūsu dienvidu kolēģus – migrācija, terorisms, notikumi Sīrijā, tuvo austrumu miera process – ir vienlīdz būtiski. Tāpēc mēs cenšamies šīs lietas turēt līdzsvarā. Mums ir vēl četri mēneši līdz Austrumu partnerības samitam. Šajos četros mēnešos būs vēl ļoti daudz diskusiju. Es uzskatu, ja mēs tiešām izvēlamies individuālu pieeju katrai valstij, ja mēs tiešām dodam skaidru signālu Rīgā, ka ES ir ieinteresēta turpināt Austrumu partnerību, tad tā arī turpināsies,” sacīja Rinkēvičs.
„Es uzskatu, ka ar Moldovu un Gruziju mums ir jāizstrādā spēcīga Asociācijas līguma un brīvās tirdzniecības līguma ieviešanas palīdzības programma. Tas pats attiecas arī uz Ukrainu.
Viena lieta ir parakstīt līgumus, otra ir sniegt palīdzību, lai pielāgotu šo valstu ekonomikas un politisko vidi Eiropas Savienības standartiem.
Protams, Ukrainai tiks pievērsta īpaša uzmanība. Četru mēnešu laikā daudz kas var mainīties, tāpēc palīdzības programmas Ukrainai ir nepieciešams izstrādāt jau tagad. Ukrainai finansiālā palīdzība un palīdzība reformu jomā ir nepieciešama nevis maijā, bet jau februārī un martā.”
Diskusiju laikā ar Eiropas valstu parlamentu pārstāvjiem bieži vien tika norādīta nepieciešamība gan atvieglot vīzu režīmu ar Austrumu partnerības valstīm, gan arī paustas bažas par robežu atvēršanas iespējamiem draudiem, īpaši pēc terora aktiem Francijā. Rinkēvičs norāda, ka šāda pieeja nav pareiza un arī bažām nav pamata, jo ES ir jāpilda savi solījumi, bet partnerības valstīm ir jāpilda savi pienākumi ceļā uz vīzu liberalizāciju.
Gan Latvijas ārlietu ministrs, gan citu dalībvalstu pārstāvji atzīst, ka līdz šim Austrumu partnerības programmā ir bijis daudz nepilnību un bieži vien nav dots skaidrs signāls par plānoto gala rezultātu.
Iespējams, nepietiekami ir skaidrots arī tas, ka Asociācijas līgums nebūt nenozīmē iestāšanos Eiropas Savienībā. No otras puses parlamentārieši norāda, ka ir nepieciešams atalgot tās valstis, kuras pārveido savu politisko sistēmu un ievieš nepieciešamās reformas.
Nenoliedzami sarunu laikā bieži vien tika pieminēta arī Krievija. Ukrainas parlamenta pārstāvis Ostaps Semeraks aicināja Eiropas Savienību un visu pasauli sniegt Ukrainai gan finansiālu, gan militāru atbalstu Krievijas apturēšanai. Daudzi Eiropas politiķi vienlaicīgi uzsver, ka ir nepieciešams meklēt arī sarunu ceļus ar Maskavu.
Kā uzsvēra Zviedrijas parlamenta spīkers Urbans Ālins, agri vai vēlu Krievija mainīsies, taču tam būs nepieciešams laiks: „Būs nepieciešams laiks, līdz Krievijas iedzīvotāji sapratīs, ka varbūt labāk ir tad, ja no tevis pārējā pasaule nebaidās. Varbūt labāk nav apcelt savus kaimiņus un demonstrēt savu spēku, bet gan dažādot savu ekonomiku un kļūt par labāku demokrātiju. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņi tur nonāks! Līdz tam Eiropai ir jāpaliek vienotai un mums jārunā vienotā balsī par Krievijas agresiju un Krievijas uzvedību.”
Eiropas Savienības Austrumu partnerības samits maijā notiks Rīgā.
