Ir pulksten vienpadsmit vakarā. Ali Nafati steidzas uz lūgšanu. Viņš ir marokānis pēc izcelsmes, musulmanis pēc ticības, savukārt pats jau 30 gadus dēvē sevi par francūzi.
"Man ir astoņi mazdēli. Pats jau esmu pensionārs," saka Nafati. "Tagad tikai ēdu, guļu un apmeklēju mošeju. Agrāk es strādāju par šoferi. Es dzīvoju Francijā, jūtos kā francūzis, esmu lepns par savu valsti!"
Mošejas lielā zāle paredzēta vīriešiem, bet sievietēm ir atsevišķs balkons. Ieiet mošejā mums atļāva pat bez lakata un gariem svārkiem, lūdza novilkt tikai apavus. Mūsu pavadonis Abdels skaidro - viņi neuzspiež savus noteikumus. Šajās dienās apmeklētāju ir vairāk nekā ierasts. Musulmaņi visā pasaulē atzīmē svētā mēneša ramadāna beigas. Neskatoties uz lielo cilvēku skaitu, pārbaudes netiek veiktas, nav arī apsardzes.
"Islāms nozīmē - miers. Bet tagad daudzi mēģina nomelnot to. Es neesmu ar to mierā!," pauž Nafati. "Mēs ticam Dievam, ticam pravietim Muhamedam un sekojam viņa mācībai. Mēs sprediķojam mieru, nevis karu. Tas, kas notiek šobrīd, mani apbēdina. Esmu par mieru visā pasaulē, esmu pret terorismu, esmu pret ļauniem cilvēkiem."
Nadoras universitātes profesors Abdelhamids Juju ir viens no mošejas dibinātajiem, pāris gadus bijis imams. Tagad viņš ceļo pa pasauli, lasa lekcijas un izglīto cilvēkus. Abdelhamids ir pārliecināts, tieši neziņa ir galvenais radikalizācijas iemesls.
"Jaunieši atrodas riska grupā. Man pašam ir sešpadsmitgadīgs dēls un meita," jauniešu ieintersētību pasaules izzināšanā uzsvēra profesors. "Jaunie cilvēki nezina un īsti nesaprot, kas ir islāms. Lai atbildētu uz saviem jautājumiem, viņi sāk meklēt informāciju internetā. Vecāki domā, ka bērns pilda savu mājasdarbu, savukārt viņš tajā laikā komunicē ar aizdomīgiem cilvēkiem, kuri sāk manipulēt - ej tur, izdari to. Tā jaunie cilvēki arī nonāk teroristu rokās."
Mošeja atrodas Illes upes krastā, netālu no pilsētas vizītkartes - Svētās Dievmātes katedrāles. Tagad Strasbūras mošeja ir reliģiju tuvināšanas simbols, bet vēl nesen tā bija klupšanas akmens. Būvprojekts tika apspriests kopš septiņdesmito gadu beigām. Bet 2001.gadā pie varas nāca labējie spēki. Toreiz aizliedza būvēt minaretu, samazināja lūgšanas zāles platību. Vēlāk celtniecības darbus vispār iesaldēja.
Mošejas būvēšana sākās 2004. gadā. Pēc astoņiem gadiem ēka tika uzcelta. Pa šo laiku mošeja ne vien vienu reizi cieta no vandāļu uzbrukumiem - tika izsisti logi, nozagtas videonovērošanas kameras. To mēģināja pat aizdedzināt.
Mošejā atzīst, pēc teroraktiem Parīzē viņi baidījās, ka uzbrukumi atsāksies, bet no apsardzes atteicās. Mošeja ir atvērta tūristiem, šeit notiek arī lekcijas un semināri.
