Ar lielu svinību atklātā Mihaila Kalašņikova piemineklī atrasta liela kļūda - tā autors uz pieminekļa pamatnes attēlojis nevis AK-47, bet gan vācu triecienšauteni “Sturmgewehr 44”, no kuras Otrajā pasaules kara pēdējos gados krita neskaitāmi Sarkanarmijas karavīri. Šī, nu jau izlabotā, kļūda, iespējams, ir freidiska – kā nekā šī ieroča izgudrotāju Hugo Šmaiseru komunisti pēc kara piespieda strādāt par labu PSRS un daudziem ekspertiem aizdomīga šķita ieroča līdzība ar pēc kara tapušo AK-47.
Tā gan nebūt nav vienīgā kļūda pieminekļos. Tajā pašā Krievijā pēc Krimas aneksijas jautājumus izraisīja jocīgās proporcijās attēlotais “zaļais cilvēciņš”, turklāt ļoti dīvaini turot kaķi. Monumentālas kļūdas bijušas arī citviet pasaulē – sākot no nepareizi uzrakstītiem vārdiem un beidzot ar skulptora talanta trūkumu.
Taču vismonumentālākā kļūda saistīta ar pieminekli, kas iecerēts kā pasaulē vislielākais. Dienviddakotas štatā ASV netālu no slavenā Rašmora kalna jau kopš 1948.gada tiek celts piemineklis siū cilts varonim “Trakajam Zirgam”, kurš nav iemūžināts nevienā fotogrāfijā. Leģenda vēsta, ka 19.gadsimta sākumā, kad viņa karavīri tika sakauti, baltie izsmejoši vaicājuši – un kur tagad ir tavas zemes? Rādot uz horizontu, “Trakais zirgs” uz to skumji atbildējis – manas zemes ir tur, kur apbedīti mani kritušie.
Krietni vēlāk Dienviddakota lēma iemūžināt šo mirkli kalnā. Tomēr, kad tika izveidots skulptūras modelis, atklājās, ka pret horizontu izstieptā roka ar izstieptu rādītājpirkstu Amerikas pirmtautu kultūrā ir nepieklājīgs žests. Manatakas Amerikāņu indiāņu padome uzsvērusi, ka šāda skulptūra būtu pielīdzināma Džordža Vašingtona skulptūrai, kurā viņš redzams, urķējot degunu. Turklāt vairāki “Trakā Zirga” mūsdienu radinieki uzsvēruši, ka viņa pēcteču atļauja nemaz netika dota, kā to pieprasa siū tradīcijas, un viņi nav vēlējušies, lai viņu kultūrā svētais kalns tiktu spridzināts un izkalts. Vēl gan ir laiks šo kļūmi labot, lai šis piemineklis nekļūtu arī par pieminekli “bālģīmju muļķībai un ignorancei”.