Iespēju tiešās vēlēšanās izraudzīties valsts prezidentu Moldovas iedzīvotāji bija gaidījuši 20 gadus. Šāda iespēja radās šā gada pirmajā pusē, kad Konstitucionālā tiesa atzina par nelikumīgiem labojumus konstitūcijā, kas tiesības ievēlēt prezidentu bija piešķīrušas parlamentam.
Kā pirms šīm vēlēšanām norādīja politikas analītiķi, šo prezidenta vēlēšanu vadmotīvs bija ģeopolitika. Proti, kandidāti bija sadalījušies divās frontēs – vienā pusē tie, kuri atbalsta uzsākto eirointegrācijas ceļu, otrā – kandidāti, kuri vēlas attiecību normalizāciju ar Austrumiem, īpaši Krieviju.
Cīņa starp Dodonu un Sandu
Līdz pirmdienas vidum saskaitītas gandrīz visas nodotās balsis un ir skaidrs, ka 13. novembrī būs jārīko otrā vēlēšanu kārta. Tajā par prezidenta krēslu cīnīsies jau sākotnēji par populārākajiem pretendentiem uzskatītie Moldovas Sociālistu partijas līderis Dodons un bijusī izglītības ministre, partijas "Rīcība un solidaritāte" līdere Maija Sandu.
Par Dodonu savas balsis nodevuši nedaudz vairāk nekā 48% vēlētāju, bet Maiju Sandu atbalstījuši 38,4% balsstiesīgo moldāvu.
Ja par Hārvardā izglītoto bijušo Pasaules Bankas ekonomisti Sandu galvenokārt balsojuši Moldovas centrālās daļas un galvaspilsētas Kišiņevas iedzīvotāji, tad Dodonam pārliecinoši lielāks atbalsts ir reģionos. Eksperti uzskata, ka viņa popularitāti vairoja kompetence ekonomikas jautājumos un vēlme veicināt sadarbību ar Krieviju.
Dodons dzimis 1975.gadā un ieguvis ekonomista izglītību. Viņš ir pildījis ekonomikas un tirdzniecības ministra pienākumus, bet kopš 2010.gada ar tautasaimniecības jautājumiem strādāja parlamentā.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Dodons pievērsa pastiprinātu uzmanību ar paziņojumu, ka uzvaras gadījumā viens no pirmajiem uzdevumiem būšot noslēgtā asociācijas līguma ar Eiropas Savienību (ES) atcelšana.
Pārskatot attiecības ar ES, valsts ekonomika tiktu pārorientēta uz ciešāku sadarbību ar Krievijas vadīto Eirāzijas ekonomisko savienību. Vēlāk gan viņš savus izteikumus laboja, norādot, ka Moldova vienkārši nevar atteikties no labām attiecībām ar Eiropu, ļoti labi apzinoties, cik lielā mērā valsts ekonomika ir atkarīga arī no ES palīdzības.
Savukārt Sanda bija brīdinājusi, ka valsts, kura ir atkarīga no Krievijas energoresursu piegādēm, nedrīkst pakļauties vilinājumam atkal iekrist Maskavas apskāvienos.
Otrā kārta var būt asāka
Prognozes par to, kurš no kandidātiem varētu gūt uzvaru atkārtotajā balsojumā, ievērojami atšķiras. Lai arī Dodonam līdz absolūtajai uzvarai nepieciešamajiem 51% pietrūcis salīdzinoši maz balsu, otrā kārta var izvērsties daudz asāka. Pirmkārt jau tāpēc, ka savu atbalstu Sandu varētu paust citi proeiropeiski domājošie kandidāti.
Ne mazāk svarīgs faktors ir gados jaunie vēlētāji, daudzi no kuriem pirmajā balsošanas kārtā nav piedalījušies un kurus Sandu vēlas īpaši uzrunāt. Turklāt tieši Sandu ir solījusi pastiprināt cīņu pret korupciju, kas Moldāvijas sabiedrībā ir īpaši jūtīga tēma, īpaši pēc tam, kad valsts augstāko amatpersonu darbību dēļ no Valsts bankām tika nozagts aptuveni miljards dolāru.
Dodons uzskata, ka Sandu popularitāte esot skaidrojama ar to, ka viņas kandidatūra, acīmredzot, esot apstiprināta rietumvalstīs, īpaši ASV.
Atsevišķi eksperti arī prognozē, ka atšķirībā no Sandu, kurai ir vēl gana lielas manevrēšanas iespējas, Dodona prokrieviskais elektorāts esot bijis jau tagad mobilizēts gandrīz pilnībā, taču Dodons var rēķināties arī ar vismaz divu citu prokrievisko kandidātu atbalstītāju balsīm.
Moldovas prese prognozē, ka atlikušajās divās nedēļās līdz vēlēšanu otrajai kārtai vēlēšanu cīņā var būt gaidāms ne viens vien pārsteigums no abām nometnēm. Taču to, kādi šie pārsteigumi būs, rādīs laiks.
