Prezidents Dodons vēlas ciešākas attiecības ar Krieviju, bet Moldovas valdība ir proeiropeiski noskaņota.
Konstitucionālā tiesa prezidenta Igora Dodona pilnvaras uz laiku apturēja jau šīs nedēļas sākumā, jo viņš divas reizes atteicās apstiprināt amatā vairākus premjera virzītus ministra amata kandidātus.
Tiesa lēma, ka saskaņā ar konstitūciju Moldovas prezidentam to ir tiesības darīt tikai vienu reizi. Tādēļ Dodona pilnvaras uz laiku apturēja, lai proeiropeiskos ministrus amatā varētu apstiprināt parlamenta spīkers vai pats premjers. Tāds pats gadījums notika jau oktobrī ar aizsardzības ministra iecelšanu.
Līdzīgs iemesls ir arī piektdien pieņemtajam Konstitucionālās tiesas lēmumam, bet šoreiz saistībā ar Dodona atteikšanos parakstīt likumu par cīņu pret ārvalstu propagandu. Tas vērsts galvenokārt pret Krievijas medijiem.
Likumu Moldovas parlaments apstiprināja decembrī, bet prezidents to noraidīja divas reizes. Arī uz šo gadījumu attiecas kārtība, ka Dodonam otrajā reizē tas bija jāparaksta.
Likums aizliedz pārraidīt televīzijas un radio informatīvās, politiskās un militāra rakstura programmas, kas ražotas valstīs, kas nav ratificējušas Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju. Krievija ir starp tām valstīm, kas to nav izdarījušas. Līdz ar to likums ierobežotu krievu televīzijas kanālu retranslāciju Moldovā.
Pēc prezidenta atteikšanās parakstīt likumu Konstitucionālajā tiesā vērsās viens no valdošas koalīcijas deputātiem, un tiesa arī šajā gadījumā to ļāvusi parakstīt spīkeram vai premjeram.
Pats Dodons, kuram ir labas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, paziņojis, ka viņš „nekādā gadījumā nepiekāpsies režīmam”, ar to domājot proeiropeisko valdību.
Ierakstā sociālajā tīklā “Facebook” Dodons pauda viedokli, ka šis likums ir pretrunā Moldovas pilsoņu interesēm un „tiešā veidā pārkāpj [viņu] brīvību iegūt informāciju”.
Šis Moldovā ir vēlēšanu gads, un Dodons arī brīdināja, ka valdības un Konstitucionālās tiesas rīcība „nepaliks bez sekām” un pēc parlamenta vēlēšanām „būs daudz kas jāmaina”.
Moldovas politiķi ir sašķēlušies starp Maskavas atbalstītājiem un tiem, kas vēlas valsts pievienošanos Eiropas Savienībai, līdzīgas plaisas ir arī sabiedrībā. Kaut valdība ir proeiropeiski noskaņota, prezidenta vēlēšanās pirms nedaudz vairāk kā gada balsotāji lēma par labu prokremliskajam Dodonam. Tādēļ rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām būs liela nozīme Moldovas turpmākajā kursā.
