Moldovas prezidenta pienākumu izpildītājs atlaiž parlamentu un izsludina ārkārtas vēlēšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Moldovas prezidenta pienākumu izpildītājs Pāvels Filips svētdien, 9. jūnijā, parakstījis rīkojumu par parlamenta atlaišanu un izsludinājis ārkārtas vēlēšanas. Neilgi pirms tam Moldovas Konstitucionālā tiesa apturēja prezidenta Igora Dodona pilnvaras un uzdeva Filipam uz laiku pārņemt prezidenta pienākumus.

Moldovas prezidenta pienākumu izpildītājs atlaiž parlamentu un izsludina ārkārtas vēlēšanas
00:00 / 01:42
Lejuplādēt
Politiskā situācija Moldovā pasliktinājās šī gada februārī, kad valstī notika parlamenta vēlēšanas. Eksperti jau pirms vēlēšanām brīdināja, ka pēc tām varētu sekot kārtējais nestabilitātes periods. Tā patiesi ir noticis, jo vēlēšanās visvairāk balsu ieguva promaskaviskā Sociālistu partija, taču neviens politiskais spēks nesaņēma pietiekamu balsu vairākumu, lai izveidotu valdību.

 

Sociālistu partijai, kura no 101 vietas parlamentā vēlēšanās ieguva 35 mandātus, neizdevās izveidot koalīciju. Sociālistiem, kuru līderis ir prezidents Dodons, neizdevās vienoties ne ar labējo bloku, kuram ir 26 mandāti, ne ar valdošo Demokrātisko partiju, kurai ir 30 vietas.

Valdības izveidei tika dotas 90 dienas, un šis termiņš beidzās piektdienas pusnaktī.

Ņemot vērā, ka koalīciju noteiktajā termiņā neizdevās izveidot, Moldovas Konstitucionālā tiesa sestdien, 8. jūnijā, pieņēma lēmumu par parlamenta atlaišanu.

Prezidentam Dodonam bija jāparaksta rīkojums par parlamenta atlaišanu un jānosaka jauna parlamenta vēlēšanu datums, tomēr Dodons paziņoja, ka šādu rīkojumu neparakstīs, jo deputāti vēl var vienoties. Tas arī notika, taču tikai sestdien, kad par koalīciju vienojās sociālisti un proeiropeiskais bloks, ārpus valdības atstājot otro lielāko parlamentā pārstāvēto politisko spēku - Demokrātisko partiju. Neraugoties uz Konstitucionālās tiesas lēmumu par parlamenta atlaišanu, sestdien tika sasaukta parlamenta sēde, kurā tas apstiprināja jauno valdību un par premjerministri ievēlēja labējās opozīcijas līderi Maiju Sandu. Dodons arī nekavējoties pieņēma jaunās valdības locekļu zvērestu.

Taču svētdien Moldovas Konstitucionālā tiesa apturējusi prezidenta Dodona pilnvaras. Šāds lēmums pieņemts pēc Demokrātiskās partijas deputātu grupas pieprasījuma  un pamatots ar to, ka prezidents nav pildījis Konstitucionālās tiesas lēmumu un atteicies parakstīt rīkojumu par parlamenta atlaišanu.

Tiesa uzdeva prezidenta pienākumus uz laiku pārņemt premjerministram Pāvelam Filipam, kurš nekavējoties parakstījis rīkojumu par parlamenta atlaišanu un izsludinājis ārkārtas vēlēšanas 6. septembrī.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") mikroblogošanas vietnē "Twitter" aicinājis visām pusēm šajā situācijā ieturēt mierīgu nostāju un uzsvēris, ka vienīgais veids, kā atrisināt sarežģīto situāciju Moldovā, ir izmantojot demokrātisku procesu un dialogu starp politiskajām partijām.

Starp Ukrainu un Rumāniju iespiestā Moldova ir pūlējusies noteikt savu ģeopolitisko orientāciju kopš neatkarības iegūšanas 1991. gadā. Daļa no 3,5 miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita joprojām vēlas saglabāt ciešākas saites ar Maskavu, bet citi vēlas sekot kādreizējās Rumānijas piemēram un pievienoties Eiropas Savienībai.

2014. gadā Moldova ar Eiropas Savienību parakstīja asociācijas līgumu, taču pērn Brisele samazināja Kišiņevai sniedzamo finansiālo palīdzību, to pamatojot ar likuma varas situācijas pasliktināšanos. Centienos paturēt Moldovu savā ietekmes sfērā, Maskava neslēpti izrādījusi atbalstu Dodonam un joprojām sniedz atbalstu separātistu pašpasludinātajai Piedņestras republikai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti