Pēc Moldovas premjerministra Iona Čiku demisijas pagājušā gada pašā nogalē parlamentam bija uzdots izveidot jaunu valdību triju mēnešu laikā, taču pēc šī termiņa beigām un diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem apstiprināt jaunas valdības sastāvu, Moldovas prezidente Maija Sandu aprīļa beigās atlaida parlamentu un tika izsludinātas pirmstermiņa vēlēšanas.
Tobrīd netrūka kritiķu, kuri apgalvoja, ka Sandu šādi rīkojusies apzināti, lai jaunu vēlēšanu gadījumā varētu nostiprināt demokrātisko spēku atrašanos pie varas.
Kā liecina sākotnējie vēlēšanu rezultāti, Sandu šo mērķi varētu būt izdevies sasniegt, jo viņas “Rīcības un solidaritātes” partija ir ieguvusi vairāk nekā 52 procentus balsu, savukārt komunistu un sociālistu bloks piedzīvojis strauju kritumu un iegūst vien 27 procentus balsu.
Kā norāda politikas komentētājs Ions Tabarta, tas iezīmē milzīgu pavērsienu Moldovas iedzīvotāju domāšanā.
“Parlamentam Kišiņevā tagad ir vairākums, un tas var izveidot vienkrāsainu valdību. Iepriekš kas tāds notika vien 2001. gadā, kad valdību veidoja komunisti.
Agrāk vēlētājiem ļoti izteikts bija dalījums arī pēc valodas, jo krievvalodīgie iedzīvotāji vienkārši nebalsoja par labējām partijām. Lai cik labas vai sliktas būtu kreisās partijas, balsots tika par tām.
Taču no 2004. līdz 2015. gadam moldāvu elektorātā ir notikušas pārmaiņas un vairs nav šīs ģeopolitiskās šķelšanās. Tas tāpēc, ka miljarda nozagšana pirmajā plānā izvirzīja korupciju.”
Kā pēc sākotnējo vēlēšanu rezultātu paziņošanas norādījusi valsts prezidente Maija Sandu, viņa cer, ka šo vēlēšanu iznākums beidzot pieliks punktu zagļu valdīšanai un pavērs jaunu laikmetu Moldovai – tādu laikmetu, kas būs vērsts uz reformām un attīstību.
Ar to, visticamāk, domāta tuvināšanās Eiropas Savienībai. Taču vēlēšanās zaudējušais bijušais valsts prezidents Igors Dodons ir norādījis, ka tagad Moldova, visticamāk, tikšot pakļauta ārējai kontrolei.
KONTEKSTS:
Pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas eiropeiski noskaņotā Moldovas prezidente Maija Sandu izsludināja, lai nostiprinātu savas pozīcijas pret prokrieviskajiem politiskajiem spēkiem. Moldovas sabiedrība jau sen ir sašķelta jautājumā par to, vai veidot ciešākas saites ar Eiropas Savienību vai saglabāt tuvās attiecības ar Krieviju. Tāpēc "Rīcības un solidaritātes" iespējamā uzvara uzskatāma par nopietnu pagrieziena punktu valsts vēsturē.
