ES un Moldovas vīzu režīma liberalizācijas dialogs aizsākās 2010.gada jūnija vidū, bet jau pirms tam trīs gadus ES pilsoņi Moldovā varēja ieceļot bez vīzām. Savukārt kopš 2008.gada jūlija Moldovas pilsoņi uz ES valstīm varēja ceļot ar atvieglotiem noteikumiem. Proti, par Šengenas vīzu 60 eiro vietā bija jāmaksā 35 eiro, turklāt bija ieviesti atvieglojumi vīzu izsniegšanai bērniem, pensionāriem, studentiem, uzņēmējiem, kultūras darbiniekiem, žurnālistiem un vairākām citām sabiedrības grupām.
Pagājušā gada novembrī, īsi pirms Viļņā gaidāmā ES Austrumu partnerības samita, Eiropas Komisija nāca klajā ar progresa ziņojumu par vīzu liberalizācijas rīcības plāna izpildi Moldovā, Ukrainā un Gruzijā. Toreiz tika atzīts, ka Moldova ir izpildījusi visus uzdotos mājasdarbus, reformējot iekšlietu ministriju, uzlabojot tieslietu sadarbību ar ES dalībvalstīm, kā arī uzlabojot policijas sadarbību ar kolēģiem ārvalstīs un veicinot robežu kontroles uzraudzību. Līdz ar to tika ieteikts atcelt visu ieceļošanas vīzu ierobežojumus Moldovas pilsoņiem, kuriem ir biometriskās pases. Attiecīgs līgums par bezvīzu režīma ieviešanu tika parakstīts tieši Viļņas samitā.
Kā norāda ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, Moldova tagad ir kļuvusi par pirmo NVS valsti, kurai izdevies izpildīt visas ES prasības vīzu režīma atcelšanā. „Šī būs pirmā NVS valsts, kas iegūs šādas tiesības, pirmā austrumu partnerības valsts, kas tiks pie bezvīzu režīma ar Eiropas Savienību. Protams, tā ir viena no ļoti svarīgām politikām, kas tuvina Austrumu partnerības valstis Eiropas Savienībai, veicina tūristu un cilvēku apmaiņu, studentu apmaiņu. Kopumā, skatoties nākotnē, mēs atbalstām šādas politikas izvēršanu arī Ukrainā un citās valstīs, protams, izpildot visas saistības. Bet tas nenotiks tuvāko mēnešu laikā,” norāda Pildegovičs.
Arī Eiropas Komisijas iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma izplatītajā paziņojumā presei paudusi pārliecību, ka vīzu režīma atcelšana pierāda to, cik efektīvas var būt attiecības ar ES, kā arī šāda sadarbība nesīšot labumu abām pusēm.
Moldovas premjerministrs Jurijs Leanka savukārt paudis pārliecību, ka ES iedvesmotās reformas un bezvīzu ceļošanas iespējas visiem Moldovas iedzīvotājiem var palīdzēt drīzumā atrisināt tā dēvēto iesaldēto konfliktu Piedņestrā. Pašpasludinātajā un starptautiski neatzītajā Piedņestrā dzīvo aptuveni pusmiljons cilvēku, no kuriem aptuveni trešā daļa ir etniskie krievi, kas Krieviju uzskata par tādu kā savu patronu. Piedņestrā ir bāzēts arī liels skaits krievu karavīru. Taču Jurijs Leanka pauž cerību, ka bezvīzu režīms ar ES varētu padarīt Moldovu daudz pievilcīgāku Piedņestras iedzīvotāju acīs, jo bezvīzu režīms attiektos arī uz Piedņestrā dzīvojošajiem Moldovas pilsoņiem.
Ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus Ukrainā, kā arī Krimas aneksiju, vīzu režīma atcelšana ar Moldovu ir ļoti spēcīgs signāls arī Krievijai. Galvenokārt tāpēc, ka prokrieviski noskaņotā Piedņestra līdz šim ne reizi vien tika minēta kā teritorija, kur Kremlis varētu mēģināt atkārtot Krimas scenāriju vai arī no kurienes varētu mēģināt rīkot provokācijas kaimiņos esošajā Ukrainā.
