Sadaļas Sadaļas

Moldovai Rietumu atbalsts palīdz tuvināties ES

„Moldovā ir jāpastiprina reformas īpaši tieslietu un finanšu sektorā,” tā secinājuši gan pašas Moldovas, gan Eiropas Savienības (ES) pārstāvji, tiekoties Briselē. Moldova ir to sešu Austrumu partnerības valstu vidū, kas Eiropas Savienībai tuvojas visstraujākajiem soļiem. Lai arī Moldovas iespējamā iestāšanās organizācijā patlaban netiek apspriesta, ceļš uz līdzināšanos tai sola gan finansiālu, gan morālu Rietumu atbalstu.

Starp Rumāniju un Ukrainu ģeogrāfiski novietotā Moldova ir to sešu Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstu un bijušo PSRS republiku vidū, kas savu ceļu uz Rietumiem lauž visaktīvāk. Eksperti, kuri no Eiropas Savienības puses strādā ar šiem jautājumiem, nešaubīgi atzīst, ka Moldova ir acīmredzams veiksmes stāsts. Moldova ir parakstījusi asociācijas un tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību un tagad saiknes padziļina vēl tālāk par spīti Krievijas spiedienam, kas izpaužas kā dažādi ekonomiski ierobežojumi; kā arī ieviesusi pilnu bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību, ko Moldovas pilsoņi nav kavējušies izmantot un  Aizvadītajā gadā kopš aprīļa Šengenas valstīs pabijuši  360 000 Moldovas Republikas pilsoņu.

Briselē notikusi pirmā Eiropas Savienības un Moldovas Asociācijas padomes sēde, kur novērtēts līdzšinējais attiecību progress un gaita, un uz to no Kišiņevas bija ieradies Moldovas premjerministrs Kirils Gaburičs, savukārt Eiropas Savienības pusi pārstāvēja Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un ES Kaimiņattiecību politikas komisārs Johanness Hāns.

Sarunās abas puses pieminēja, ka pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies Eiropas Savienības palīdzība Moldovai, un vēl līdz pat 2017. gadam Moldovai būs pieejams finansējums 410 miljonu eiro apjomā. Brisele arī mudinājusi Moldovu pēc iespējas labāk izmantot šo palīdzību, lai īstenotu reformas. Moldovai izaicinājumu ir daudz – arī cīņa ar korupciju, noziedzību, reformas tiesībsargājošajās institūcijās un valsts pārvaldē.

„Mēs nācām pie secinājuma, ka Moldovā ir jāpastiprina reformas, īpaši tieslietu un finanšu sektorā. Eiropas Savienība sniedz patiešām ievērojamu atbalstu, lai palīdzētu Moldovai sākt jaunu reformu politiku, kurai piešķiram 410 miljonu eiro. Tas ir lielākais finansiālais atbalsts uz vienu iedzīvotāju, kādu jebkad esam piešķīruši kādai no mūsu kaimiņvalstīm, kas arī apliecina, cik stingri atbalstām Moldovu,” norāda ES komisārs Johannes Hāns.

Arī spriedze atšķeltajā un starptautiski neatzītajā Piedņestrā, kur joprojām uzturas Krievijas armija, ir viens no lielākajiem Moldovas problēmpunktiem. Moldovas premjerministrs Kirils Gaburičs apliecināja, abu pušu līderi ir tikušies:

„Pirms dažām dienām man bija pirmā tikšanās ar Piedņestras teritorijas līderi. No Moldovas puses mēs izrādījām atvērtību un pārrunājām ļoti daudz jautājumu un problēmu. Mēs vienojāmies, ka jau ceturtdien sāks strādāt darba grupa. Piedņestra ir konflikta teritorija, un mums tas ir jāatrisina, mēs to vēlētos darīt ar Eiropas Savienības atbalstu. Mēs ceram, ka daudz ko atrisinās ekonomiskās aktivitātes, un jau tagad ir vairāki labi piemēri. Kopš Piedņestrai ir problēmas transportēt daļu no tās produkcijas uz Krieviju, 68% no visa saražotā plūst uz Moldovu, un liela daļa cauri Moldovai dodas uz Eiropas Savienību. Šis, manuprāt, ir labs piemērs tam, kā mēs sākam risināt problēmu pozitīvā veidā. Es ceru, ka atvērts dialogs un mūs partneru atbalsts palīdzēs risināt Piedņestras problēmu.”

Maijā Moldovas delegācija dosies arī uz Austrumu partnerības samitu Rīgā. Vaicāts, ko sagaida no samita Rīgā, Moldovas premjerministrs Kirils Gaburičs sacīja:

„Labs samits mums būtu tāds, kas ļautu turpināt asociācijas līgumā paredzētās reformas, uzlabot mūs pilsoņu dzīves kvalitāti, turpināt strādāt kopā un saņemt atbalstu no Eiropas Savienības.”

Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja, ka asociācijas līgumu parakstīšana ar Austrumu partnerības valstīm nav noslēguma posms, bet gan turpinājums iesāktajam. Rīgas deklarācija būs reāla, kas balstīsies uz katras Austrumu partnerības valsts individuālajām vajadzībām.

Jāpiebilst, ka būdams Briselē, Moldovas premjerministrs Kirils Gaburičs apmeklēja arī NATO un aicināja aliansi galvaspilsētā Kišiņevā atvērt pārstāvniecību. Moldovas politiķi ir norādījuši, ka Krievijas agresija Ukrainā, kas ir Moldovas kaimiņvalsts, rada nopietnas bažas par drošību.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt