Dažādas protesta akcijas Moldovā aizsākās jau pagājušā gada pavasarī pēc tam, kad pilsoniskā platforma „Cieņa un taisnīgums” aicināja atdot vienu miljardu eiro, kas tika nozagts no trijām komercbankām.
Protesta akciju dalībnieki uzskatīja, ka varas iestādes par šādu apjomīgu zādzību ir zinājušas un klusējušas, tāpēc tika pieprasīta gan Nacionālās bankas vadības atkāpšanās, gan ģenerālprokurora, pretkorupcijas komisijas, augstāko tiesnešu un citu atbildīgo iestāžu vadītāju demisija un šo institūciju reformēšana.
Tāpat tika pieprasīts, lai tiktu pārtraukti uzbrukumi neatkarīgajiem medijiem un žurnālistiem. Jau septembrī protesta akcijas uzliesmoja ar jaunu spēku, uzņēmēja Renato Usatova partijai „Mūsu partija” pieprasot valsts vadības atlaišanu un jaunu parlamenta vēlēšanu sarīkošanu. Oktobrī uz aizdomu pamata par korupciju tika atlaists valsts premjerministrs Valērijs Streļets, un kopš tā brīža Moldovas parlamentam tā arī nebija izdevies iecelt jaunu valdības vadītāju.
Vēl pirms dažām dienām parlamenta vairākums jaunā valdības vadītāja amatam virzīja oligarhu Vladimiru Plahotņuku, taču Moldovas prezidents Nikolae Timofti uzskatīja, ka viņa kandidatūra neatbilst tikumības un neuzpērkamības kritērijiem. Plahotņuka vietā par jauno valdības vadītāju tika virzīts bijušās valdības informācijas tehnoloģiju un sakaru ministrs Pāvels Filips. Laikā, kad parlamentā notika balsojums par viņa valdības apstiprināšanu, pie parlamenta ēkas izcēlās skaļas protesta akcijas, kuru dalībnieki centās iekļūt parlamenta ēkā, iesaistoties sadursmēs ar policiju.
Kā ziņo moldāvu mediji, sadursmju laikā ievainojumus ir guvuši vismaz 10 cilvēki. Tostarp arī politiķi. Taču ēkā iekļuvušajiem protestētājiem deputātus tur atrast neizdevās, jo viņi tika evakuēti pa slepenu tuneli.
Tikai vēlāk kļuva zināms, ka Moldovas parlaments ar 57 balsīm ir apstiprinājis jauno valdību un Pāvela Filipa programmu. Tam bijusi nepieciešama vien nepilna pusstunda. Tikpat ātri ir rīkojusies juridiskā komisija, kurai premjera kandidatūras un Ministru kabineta sastāva apstiprināšanai bija nepieciešamas vien septiņas minūtes. Savukārt jau naktī jaunā valdība ir nodevusi arī zvērestu.
Protesta akciju dalībnieki ir paziņojuši, ka parlamentā ir notikušas nelikumīgas darbības, jo nelikumīgi izveidotais parlamenta vairākums esot apstiprinājis nelikumīgu valdību, pat neiepazīstoties ar tās darbības programmu.
Ceturtdien pie parlamenta ēkas atkal ir pulcējušies simtiem protestētāju. Parlamenta spīkers Andrians Kandu ir aicinājis mītiņa līderus sēsties pie sarunu galda.
Opozīcijas līderi ir norādījuši, ka jaunā vara no protestētājiem baidās kā vēl nekad iepriekš. Taču, ja sarunas tiešām notiks, tiks izvirzītas konkrētas prasības – jaunu vēlēšanu sarīkošana, parlamentārā vairākuma atzīšana par nelikumīgu, kā arī politieslodzīto atbrīvošana. Līdz šo prasību izpildei opozicionāri sola rīkot nepārtrauktas protesta akcijas.
Tāpat tiek solīts, ka nedēļas nogalē ielās izies līdz pat 100 tūkstošiem cilvēku, bet visi 57 par valdību balsojušie deputāti tikšot nogādāti uz skatuves un piespiesti tautas priekšā atsaukt savu balsi.
Kā norāda izdevums „Komsomoļskaja pravda”, ceturtdien Kišiņevā ierodas gan protestētāji no dažādiem valsts reģioniem, gan arī drošībnieku papildspēki. Atsevišķi izdevumi Moldovas galvaspilsētā notiekošo jau sākuši saukt par Maidanu.
