Kišiņevā atzīst, ka valstij nav naudas, lai radītu pilnīgu jaunu televīzijas kanālu, tā vietā gatavojas mainīt mediju likumu un rīkot kursus, lai izglītotu vietējos žurnālistus.
Moldovas iedzīvotāju mājās viegli var uztvert vairākus televīzijas kanālus, kas raida krievu valodā. Arī Kremļa sponsorētos. Brīdī, kad Latvijas Radio pārskata kanālus, viens no spilgtākajiem Krievijas varas domas nesējiem, enerģijas magnātam „Gazprom” piederošais „NTV” raida dokumentālu stāstu par nesen Maskavā noslepkavotā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova bijušo sievu, kas atklāj viņa vētraino privāto dzīvi.
Valstī, kurā krievu valoda ir jūtami klātesoša, jo to prot lielākais vairums iedzīvotāju, arī gados jauni cilvēki, un lielākā minoritāte ir ukraiņi un krievi, Krievijas medijiem un īpaši televīzijas kanāliem ir plaša auditorija.
To spilgti iezīmējušas arī nesenās parlamenta vēlēšanas, kas risinājās novembrī un kurās lielāko atbalstu ieguva prokrieviskie sociālisti, kuru rindās ir bijušie komunisti un kuru partijas līnija skaidri un gaiši aizstāv Moldovas tuvināšanos nevis ES, bet Krievijai. Sociālistu priekšvēlēšanu plakātos bija redzams Krievijas prezidents Vladimirs Putins, sēžot pie viena galda ar partijas līderiem.
Arī sarunās ar vairākiem vietējiem cilvēkiem Kišiņevā Latvijas Radio saklausa Krievijas televīzijas kanālu ietekmi. Uz tiem atsaucas, tajos redzēto un dzirdēto citē, kā, piemēram, Kišiņevas parkā sastaptā Veronika.
„Es Eiropā esmu strādājusi un es tur dzīvot negribu. Manuprāt, Moldovai ir jāpaliek neatkarīgai. Mēs esam maza, kompakta valsts,” saka Veronika. „Padomju laikos te bija uzplaukums. No visām republikām dzīves līmeņa ziņā bijām trešajā, ceturtajā vietā. Tagad esam iegāzušies tādā bedrē, no kuras nevaram tikt laukā. Pie varas ir cilvēki, kurus tauta neizvēlējās. Gājām, balsojām, bet viss pagriezās tā, ka uzvarēja partijas, kuras gribēja uzvarēt,” klāsta Veronika.
Krievijas spiediens un ietekme valstī, piemēram, tumšos toņos krāsojot ES, patiešām ir liela, un mediji ir viens no galvenajiem Krievijas propagandas instrumentiem, atzīst Moldovas Ārpolitikas asociācijas programmu direktore Viktorija Bukataru.
„Saskaņā ar jaunākajiem aptauju datiem vismaz 80% valsts iedzīvotāju uzticas televīzijas kanāliem, savukārt, vismaz 50% iedzīvotāju uzticas informācijai, kuru piedāvā Krievijas kanāli, un Krievijas valsts televīzija pat tiek uzskatīta par vienu no visuzticamākajām. To visu redzot, mums ir skaidrs, ka ir ļoti svarīgi cīnīties ar Krievijas propagandu Moldovas teritorijā,” norāda Bukataru.
Kā vienu no cīņas veidiem Moldovas politiķi saprot izmaiņas likumos, tādēļ ka Moldovas budžetā nav naudas atsevišķa kanāla radīšanai, kas spētu stāties pretī Krievijas varas sponsorēto kanālu iespējām.
To sarunā atzīst Moldovas ārlietu ministre Natālija Germane, piebilstot: „Ja slēgsim iespēju piekļūt Kremļa kanāliem, mūs kritizēs par nedemokrātisku rīcību”.
„Pirms dažām dienām Moldovas parlamentārieši ir ierosinājuši diskusiju par virkni grozījumu likumā par audiovizuālajiem medijiem, kas paredz stingrākus nosacījumus mediju atbildībai par informācijas kvalitāti,” atzīmē ministre.
„Šī ideja ir tikusi plaši apspriesta gan sabiedrībā, gan medijos jau no pirmā problēmas parādīšanās brīža, tādēļ šāda ideja par likuma grozījumiem nāk tieši laikā. Tagad šīs idejas ļaus apspriest arī sabiedrībai un ekspertiem, lai galu galā kādu dienu tās pārtaptu likumā, taču lai nekādā gadījumā netiktu pārkāpta izteikšanās brīvība,” klāsta Germane.
Moldova, kā atzīst ārlietu ministre, tagad ļoti uzmanīgi vēro, kā attīstās diskusijas Briselē par vienota medija izveidošanu krievvalodīgo auditorijai, kas piedāvātu Kremļa propagandai pretēju informāciju, kā arī sagaida, ka par mediju lietām būs plašākas diskusijas maijā Rīgā gaidāmajā Austrumu partnerības samitā.
