ĪSUMĀ:
- Ukrainā notiekošais karš pēdējās nedēļās tieši skāris arī Moldovu.
- Moldova vairs nevar importēt elektrību no Ukrainas.
- "Gazprom" par 40% samazināja gāzes piegādi Moldovai.
- Gāzes tarifs Moldovā pēdējā gada laikā ir palielinājies sešas reizes.
- Sandu: Moldova piedzīvo savā vēsturē lielāko enerģētisko krīzi.
- Moldovā notiek demonstrācijas pret dzīves dārdzību.
- Protestus organizēja opozīcijā esošā promaskaviskā partija "Šor".
- Sandu: "Zagļu grupējums" kopā ar promaskaviskām partijām vēlas izraisīt haosu.
- Medijs: Krievijas drošības dienests aktīvi strādā, lai gāztu Moldovas valdību.
- Pētnieks: ES jāturpina paust stingrs atbalsts Moldovas ārpolitiskajam kursam.
Moldova šoruden piedzīvo grūtus laikus. Kaimiņvalstī Ukrainā notiekošais karš pēdējās nedēļās ir tieši skāris arī Moldovu. Šonedēļ valsts teritorijā nokrita atlūza no Krievijas raķetes, bet pēc oktobrī notikušajiem Krievijas masīvajiem uzbrukumiem Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai Moldova vairs nevar importēt elektrību no Ukrainas. Līdz šim Moldova no Ukrainas iepirka aptuveni 30% patērētās elektrības. Savukārt Krievijas enerģētikas uzņēmums "Gazprom" par 40% samazināja dabasgāzes piegādi Moldovai.
Moldovas prezidente Maija Sandu šonedēļ, uzrunājot kaimiņvalsts Rumānijas parlamentu, sacīja, ka Moldova piedzīvo savā vēsturē lielāko enerģētisko krīzi un pastāv augsts risks, ka šoziem valsts var palikt bez gāzes un elektrības.
"Moldovas patērētājiem gāzes tarifs pēdējā gada laikā ir palielinājies sešas reizes, tas ir divas reizes lielāks nekā Rumānijā. Ne mazāk nopietna ir situācija ar elektrību. Pēc tam, kad Krievija bombardēja Ukrainas elektrotīklu, "Gazprom" uz pusi samazināja Moldovai piegādātās gāzes apjomu. Mēs darām visu iespējamo, lai taupītu elektroenerģiju, un valdība cenšas palīdzēt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Šāda enerģētiskā ievainojamība veicina politisko šantāžu un iejaukšanos Moldovas iekšējā un ārējā politikā," sacīja Sandu.
Septembrī un oktobrī Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā notika vairākas plaši apmeklētas demonstrācijas pret dzīves dārdzību. Protestu dalībnieki pieprasīja prezidentes Sandu demisiju, jo uzskata, ka viņas valdība ir vainojama pie augstajām cenām.
Kāda protestu dalībniece sacīja, ka daudziem iedzīvotājiem ir grūtības norēķināties par ikmēneša maksājumiem. "Gāzes cena ir augstāka par pensijām, nemaz nerunājot par citiem komunālajiem maksājumiem. Bet kur cilvēkiem ņemt naudu zālēm un pārtikai? Kurš var atļauties maksāt piecus vai sešus tūkstošus leju par gāzi, ja pensija nepārsniedz divus vai trīs tūkstošus leju?" vaicā sieviete.
Viņai piebalsoja arī kāds vīrietis: "Valdība mums solīja, ka viss būs labi, vajag tikai ievēlēt Maiju Sandu par prezidenti un viss būs labi. Bet ko mēs dabūjām? Vai tad tā ir normāla dzīve vecajiem ļaudīm un arī jauniešiem? Cilvēkiem nav, kur strādāt," viņš sacīja.
Protestus organizēja opozīcijā esošā promaskaviskā partija "Šor", kuras līderis ir miljonārs Ilans Šors. Pret viņu ir izvirzītas apsūdzības saistībā ar viena miljarda dolāru izzagšanu no Moldovas bankām 2014. gadā. ASV Finanšu ministrija 26. oktobrī Šoru un vēl vienu prokremlisko politiķi – Vladimiru Plahotnjuku – iekļāva "melnajā sarakstā". Viņus apsūdz korupcijā, mēģinājumos vājināt demokrātiju un likuma varu Moldovā, kā arī par līdzdalību Krievijas centienos ietekmēt Moldovas parlamenta un prezidenta vēlēšanu iznākumu.
Prezidente Sandu sacīja, ka Krievijas karu pret Ukrainu izmanto "zagļu grupējums", kas kopā ar promaskaviskām partijām vēlas izraisīt haosu Moldovā: "Šis grupējums tērē milzīgus līdzekļus, lai ierautu Moldovu karā, pārdodot mūsu valsts mieru un drošību sava labuma dēļ.
Pirms dažām dienām daži no šiem zagļiem tika iekļauti ASV sankciju sarakstā par korupciju sevišķi lielos apmēros, par slepenu vienošanos ar Krievijas specdienestiem un darbībām, kuru mērķis ir destabilizēt situāciju Kišiņevā. Korumpēti ierēdņi ir apvienojušies un ciniski izmanto cilvēku bēdīgo stāvokli un neapmierinātību ar cenu pieaugumu. Viņi cenšas radīt haosu un novērst mūs no eiropeiskā ceļa."
Arī izdevums "The Washington Post", atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestu materiāliem, pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Krievijas Federālais drošības dienests aktīvi strādā pie tā, lai gāztu Moldovas valdību. Kremlis par vienu no saviem "vērtīgākajiem ilgtermiņa partneriem" Moldovā uzskata pieminēto Ilanu Šoru, lai gan viņš jau vairākus gadus slēpjas Izraēlā.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka Krievijas interesēs ir destabilizēt situāciju Moldovā. "Maija Sandu ir Kremlim ļoti neizdevīgs politiķis, jo viņa – par spīti Krievijas spiedienam un centieniem izrēķināties ar Ukrainu par tās izvēlēto kursu – turpina uzstāt uz virzību Rietumu virzienā un par nepieciešamību distancēties no Krievijas," norādīja Balodis.
Jautāts, kā šajā situācijā vajadzētu rīkoties ES, Balodis atbildēja, ka tai ir jāturpina paust stingrs atbalsts Moldovas ieņemtajam ārpolitiskajam kursam. Bet ilgtermiņā tas esot jautājums par to, kā bloks ir spējīgs palīdzēt stiprināt Moldovu un cīnīties pret vēstījumu, ka sadarbība ar Krieviju ir laba: "Tas arī ļautu signalizēt Krievijai, ka Moldova ir daļa no Eiropas, un pat ja tā nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tai ir ciešas attiecības ar Eiropas Savienību, šīs attiecības ir iespējams pastiprināt un ka šī nav teritorija, kur Krievija var brīvi rīkoties pēc saviem ieskatiem."
EK jūnijā piešķīra Moldovai un Ukrainai bloka kandidātvalstu statusu.
