Svētdien, 6.septembrī, notikusī protesta akcija Kišiņevas centrā tiek uzskatīta par lielāko pret valdību vērsto mītiņu kopš pagājušā gada 90-iem gadiem. Kā liecina sākotnējās aplēses, uz protesta akciju Kišiņevas centrā vakar bija pulcējušies 50-100 tūkstoš cilvēku, pieprasot valsts prezidenta Nikolaes Timofti atkāpšanos un jauna valsts vadītāja ievēlēšanu. Lai arī prezidentu pašlaik ievēl parlaments, protesta akcijas dalībnieki pauduši vēlmi sarīkot tautas nobalsošanu par jauno prezidentu. Tāpat protestētāji pieprasījuši gan Moldovas centrālās bankas vadītāja, gan ģenerālprokurora atkāpšanos, kā arī varas gaiteņu attīrīšanu no korupcijas un oligarhiem.
Tiek prasīta arī valdības demisija un ārkārtas vēlēšanu sarīkošana, jo tieši valdošie politiskie spēki tiek vainoti aptuveni viena miljarda eiro izsaimniekošanā no Moldovas banku sistēmas. Kā uzskata protestu dalībnieki, tieši vara ir atbildīga par valsts sociāli ekonomisko stāvokli, jo Moldova pašlaik ir viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm. Arī Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka pēc šī incidenta pārtrauca palīdzības piešķiršanu Moldovai. Papildus šīm prasībām protestētāji arī pieprasa pārtraukt uzbrukumus neatkarīgajai presei un nodrošināt žurnālistu drošību.
Protestētāji, kas pārstāv pilsonisko platformu „Pašcieņa un taisnīgums” ir izveidojuši arī telšu pilsētiņu, pieļaujot, ka protesta akcija var būt beztermiņa. Mediji gan ziņo, ka pagājušajā naktī šajā pilsētiņā nakšņojuši vien aptuveni 100 cilvēku. Lai arī radikāli noskaņoti protestētāji vakar iesaistījās sadursmēs ar policiju un aptuveni 10 cilvēki ir aizturēti, mītiņa dalībnieki īpaši uzsvēruši, ka vēlas protestēt miermīlīgā un likumīgā veidā.
Savas prasības protestētāji ir iesnieguši Moldovas premjerministram Valeriu Streletsam, kurš amatā stājās vien šī gada jūlijā, solot aktīvi cīnīties ar korupciju un pastiprinātu virzību uz Eiropas Savienību. Opozīcijas spēki gan uzskata, ka arī jaunā valdība savus reformu solījumus nepilda godprātīgi. Streletss vakar tikās ar mītiņa dalībnieku pārstāvjiem, solot izveidot valdības darba grupu, kas izpētīs protestētāju prasības, kā arī solot nodot tālāk protestētāju vēlmi tikties ar valsts prezidentu. Vienlaicīgi protesta akcijas pārstāvji norādījuši, ka valdības solījumiem netic, pieprasot, lai pilsoņu prasības tiktu cienītas.
Šeit jāatgādina, ka līdzīgi kā Ukraina arī Moldova ir parakstījusi asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību un, kā zināms, šis līgums aizsāka protesta akcijas Kijevā. Tagad arī Moldovas iedzīvotāji norāda, ka virzība pretī Eiropas Savienībai notiek ļoti lēni, turklāt neapmierinātību pastiprina arī fakts, ka Maskava ir ieviesusi pret Moldovu augļu importa aizliegumu. Tiek uzskatīts, ka tā ir atbilde uz Kišiņevas vēlmi tuvināties Rietumiem.
Pilsoniskās platformas “Pašcieņa un taisnīgums” līderi paziņojuši, ka neatkāpsies no savām prasībām un protestus turpinās.
