Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā piedalījās astoņi kandidāti, tomēr par galvenajiem pretendentiem uz valsts galvas amatu tika uzskatīti divi. Uz atkārtotu pilnvaru termiņu pretendē pašreizējais prokrieviski noskaņotais valsts galva Igors Dodons. Viņš sola saglabāt ciešas attiecības ar “stratēģisko partneri” Krieviju un paziņojis, ka Moldovas skolās atkal jāievieš obligāta krievu valodas mācīšana.
“Es domāju, ka Krievija var palīdzēt Eiropas Savienībai un Eiropai kļūt spēcīgākai. Es ticu lielai Eiropai no Lisabonas līdz Valdivostokai,” paziņoja Dodons.
Dodons sola arī dažādus ekonomiskos labumus no Krievijas un solījis panākt vienošanos ar neatzīto un Maskavas kontrolēto Piedņestras reģionu. Tomēr viņš ticis kritizēts par reakciju uz valsti plosošo Covid-19 pandēmiju.
Dodona sāncense ir prorietumnieciski noskaņotā Maija Sandu, kas atbasta Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā. Sandu sola cīnīties ar korupciju, iegūt lielāku finansiālu atbalstu no Briseles un “īstenot ārpolitiku, kas nāk par labu moldāviem un tuvina valsti integrācijai ar Eiropas Savienību”.
“Viens no galvenajiem mērķiem ir korupcijas pārtraukšana, spēcīgās valsts izveide ar funkcionējošām institūcijām, kas aizstāvētu cilvēkus un nodrošinātu likuma varu,” pauda Sandu.
Abi šie kandidāti sacentās jau iepriekšējās vēlēšanās. Nobalsojušo vēlētāju aptauja liecināja, ka 45 gadus vecais Dodons atkal ieņems pirmo vietu, apsteidzot Sandu, tomēr noticis otrādi.
Kā liecina rezultāti pēc teju visu nodoto balsu saskaitīšanas, Sandu izcīnījusi teju 36% balsu, bet Dodons – teju 33%. Prognozes par otro vēlēšanu kārtu gan izrādījušās precīzas un tā būs jārīko 15.novembrī.
Moldovas sabiedrība ir sašķelta starp tiem, kas atbalsta ciešāku saišu veidošanu ar Eiropas Savienību, īpaši ar etniski radniecīgo Rumāniju, un tiem, kuri vēlas saglabāt no PSRS okupācijas laika saglabātās attiecības ar Maskavu. Krievija, kas vēlas saglabāt savu ietekmi un “status quo” Moldovā, neslēpj savas simpātijas pret pašreizējo valsts galvu. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins pauda cerību, ka vēlētāji atbalstīs Dodonu, atgādinot, ka Moldovas ekonomika, kura smagi cietusi no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, ir cieši saistīta ar Krieviju.
Maskava iepriekš apsūdzēja Amerikas Savienotās Valstis, ka tās gatavojot Moldovā “revolūciju”, kādu Vašingtona jau esot sarīkojusi Baltkrievijā un Kirgizstānā.
Vēlēšanās nobalsojuši aptuveni 43% vēlētāju.
Daudzi vēlētāji, kas galvaspilsētas Kišiņevas iecirkņos Covid-19 dēļ ieradās sejas maskās, atzina, pauda vilšanos līdzšinējos politiķos. Daļa cilvēku žurnālistiem pie vēlēšanu iecirkņiem arī pauda bažas par iespējamiem pēcvēlēšanu nemieriem, kādi notikuši Baltkrievijā. 48 gadus vecā prezidenta amata kandidāte Sandu uzsvērusi, ka mēnešiem ilgstošajiem protestiem Baltkrievijā jākalpo Moldovai par brīdinājumu.
Dodons 2016. gadā nāca pie varas, vēlēšanās pārspējot prorietumnieciski noskaņoto Maiju Sandu.
