Dienas notikumu apskats

Pēc apšaudes Parīzē Lepēna atkal sola aizstāvēt Franciju no terorisma

Dienas notikumu apskats

Prasīs anulēt Kultūrkapitāla fonda mediju atbalsta konkursa rezultātus

Arī Eiropas Savienība uzskata, ka sankcijām pret Krieviju ir jāpaliek spēkā

Mogerīni pirmajā vizītē Maskavā: Sankcijas pret Krieviju paliks spēkā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kaut Eiropas Savienība vēlas attiecību uzlabošanos ar Krieviju, problēmas ir nenoliedzamas, un nevar izlikties, ka Krievija nebūtu anektējusi Krimu. Sankcijas paliks spēkā, tā pirmdien, 24.aprīlī, Maskavā paziņoja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni. 

Arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzina, ka nostājas ir atšķirīgas, tomēr abas puses ir ieinteresētas sadarbībā, piemēram, cīņai pret terorismu.  

Mogerīni ieradās savā pirmajā oficiālajā vizītē Maskavā vairāk nekā divus gadus pēc stāšanās amatā 2014.gadā. Viņa tolaik centās stabilizēt attiecības ar Maskavu, norādot, ka Krievija ir liela kaimiņvalsts, ar ko ir jāiemācās sadzīvot. Tomēr arvien pieaugošā krīze abu pušu attiecībās kara Ukrainas austrumos un Krimas aneksijas dēļ apslāpēja izredzes uz attiecību uzlabošanu.

Krievija diplomātei esot nosūtījusi ielūgumu jau pirms kāda laika, jo vēlas atjaunot plašu sadarbību ar lielāko tirdzniecības un ekonomikas partneri Eiropas Savienību, ar kuru radušies vairāki saspīlējumi Ukrainas un Sīrijas konfliktu dēļ.

Pirmdien, ierodoties savā pirmajā oficiālajā vizītē Maskavā, Mogerīni uzstāja, ka abu pušu sadarbība „nav iesaldēta” un abas puses esot ieinteresētas uzlabot attiecības, tomēr to kavē dziļas nesaskaņas Ukrainas un Sīrijas jautājumos.

Vienlaikus viņa paziņoja, ka Eiropas Savienība ir ieinteresēta sadarbībā ar Krieviju cīņai pret terorismu un krīzes atrisināšanai Sīrijā.

Pēc tikšanās ar Mogerīni Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzina, ka sarunās abi pieskārās arī pret Maskavu ieviesto sankciju tematam.

„Mūsu attiecības piedzīvo ne tos vienkāršākos laikus. Tomēr šajās sarunās neviens nevienam neko nemācīja. Mēs centāmies sadzirdēt viens otru,” sacīja Lavrovs.  

“Krievijā Eiropas Savienību joprojām uzskata par galveno tirdzniecības un ekonomikas partneri. Mēs esam pārliecināti, ka savstarpējo saišu attīstīšana balstoties uz vienlīdzības un savstarpējās cieņas principiem atbilst mūsu tautu ilgtermiņa interesēm, kā arī tas veicinātu globālo un reģionālo drošību un stabilitāti,” pauda Lavrovs.

Viņš izcēla, ka Krievijas pēdējā ārpolitikas koncepcijā teiks, ka Maskava ir interesēta „stratēģiskajā partnerībā” ar Eiropas Savienību, bet no kopienas ārpolitikas pamatnostādnēm vārds „partnerība” ir pazudis.

Mogerīni norādīja, ka abu pušu attiecības vairs nav tādas, kādas bija agrāk.

„Būtu visai sirreāli uzskatīt vienam otru par stratēģiskiem partneriem un tajā pašā laikā īstenot sankcijas. Mēs nevaram izlikties, ka 2014. gadā nenotika nekas nepareizs. Mūsu sankcijas nav pašmērķis. Eiropas Savienība vienoti, visas 28 dalībvalstis, allaž konsekventi teikusi, ka mēs sankcijas redzam kā daļu no politikas, kuras mērķis ir izbeigt konfliktu Ukrainas austrumos, pilnībā īstenojot Minskas vienošanās. Daļa mūsu sankciju attiecas arī uz Krimas aneksiju,” klāstīja Mogerīni.

“Attiecībā uz to ir skaidrs, ka mūsu viedokļi pamatīgi atšķiras. Mēs to uzskatām par starptautisko likumu pārkāpumu,” norādīja ES pārstāve.

Gan Mogerīni, gan Lavrovs uzsvēra nepieciešamību dzīvē īstenot Minskas vienošanās par konflikta izbeigšanu Ukrainas austrumos. Process ir iestrēdzis. Rietumvalstis par to vaino Krieviju un tās atbalstītos prokremliskos separātistus, savukārt Maskava – Kijevu. Nostājas ir tikpat atšķirīgas, kā līdz šim. 

Jau ziņots, ka Eiropas Savienība (ES) martā uz pusgadu pagarinājusi sankcijas pret Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām par to lomu Krimas aneksijā un konfliktā Ukrainā.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti