Viņa uzsvēra, ka agresijai ir jāatbild visstingrākajā iespējamā veidā, atkāroti paziņojot, ka Krievija vairs nav Eiropas Savienības stratēģiskais partneris.
Eiropas Komisija jau trešdien iepazīstinās dalībvalstu vēstniekus Briselē ar jaunu un stingrāku pasākumu paketi, un līdz piektdienai lēmums par jaunām sankcijām pret Krieviju būs pieņemts. Nākamā Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni norādīja, ka „situācija [Ukrainā] kļūst arvien dramatiskāka”, uzsverot, ka „runa ir par agresiju”, un uz to ir „jāatbild visstingrākajā iespējamajā veidā, lai radītu spiedienu rast politisku risinājumu.”
Ar šiem paziņojumiem Mogerīni nāca klajā pēc tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem, kuriem viņai arī vajadzēja skaidrot savu nostāju pret Maskavu. Kaut pēdējos mēnešos itāliete tikusi apsūdzēta par pārāk maigu attieksmi, īpaši no Austrumeiropas valdību puses, pēdējās dienās viņa ieņēmusi ļoti kritisku nostāju pret Krieviju. Eirodeputātiem viņa pauda, ka NATO ir jāsniedz papildu garantijas tām alianses dalībvalstīm, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju, un izklāstīja savu attieksmi.
„Stratēģiskās partnerattiecības [ar Krieviju] ir beigušās. Tas ir skaidrs, un tā, pirmkārt, bija Maskavas izvēle, un sekas notiekošajam. Vai tas ir mūsu interesēs nākotnē mēģināt vienoties par veidu, kā atsākt partnerību, pieņemot, ka varētu būt nepieciešamie nosacījumi, pirmkārt, Maskavā? Es domāju, ka neviens saprātīgs eiropietis neteiktu, ka tas nebūtu mūsu interesēs. Bet ir skaidrs, ka šis nav tas laiks - Maskavas izvēles dēļ,”
Drīz pēc viņas apstiprināšanas amatā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs telefonsarunā apsveicis Mogerīni un viņi pārrunājuši starptautiskās aktualitātes, tostarp krīzi Ukrainā, un veidus, kā panākt politisku izlīgumu. Šie jautājumi trešdien tiks izskatīti arī augsta līmeņa sarunās kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, kur ieradīsies ASV prezidents Baraks Obama.
Tikmēr Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs atzinis, ka „šim konfliktam nav militāra risinājuma, bet šobrīd nav arī politiska risinājuma, jo nav politiskās gribas no Krievijas puses.” Par viņa teikto vēsta Ukrainas ziņu aģentūra „Unian”.
Bet Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglands paziņoja, ka Ukrainas teritoriālas vienotības pārkāpšana ir „acīmredzama”, atzīmējot, ka Ukrainas iedzīvotāji un valsts „saskaras ar atklātu militāro agresiju Ukrainas teritorijā.” Ar šādiem paziņojumiem viņš nāca klajā pēc tikšanas ar Ukrainas ārlietu ministru Pavlo Kļimkinu Kijevā. Jaglands norādīja, ka tālāk dosies uz Maskavu, kur runās par Eiropas Padomes dalībvalstu pienākumiem.
Jau vēstīts, ka Eiropa spriež par jaunām sankcijām pret Krieviju, jo pagājušajā nedēļā prokrieviskie kaujinieki, pēc daudzu pasaules amatpersonu uzskata, ar Krievijas armijas palīdzību ir iegājuši Novoazovskas pilsētā. Krievijas armijas klātesamību atzīst arī citas valstis un to pārstāvji. Maskava gan noliedz apsūdzības, ka tā pret Ukrainas armiju izmanto regulāro karaspēku.
Pēdējās nedēļās Ukrainas armija arvien vairāk atspieda promaskaviskos un Krievijas atbalstītos kaujiniekus uz Ukrainas – Krievijas robežas pusi. Kaujinieki par saviem atbalsta punktiem ieņēma Doņecku un Luhansku. Oficiāli par pretterorisma operāciju nosauktās kaujas Donbasā notiek kopš aprīļa sākuma. Vēl pirms tam – martā – Krievija anektēja Krimas pussalu.
