Sanāksmes dalībnieki uzskata, ka nav pamata atteikties no vienošanās, kura ierobežo Irānai iespēju attīstīt kodolieročus.
Tikšanās notika, dienu pirms Savienoto Valstu prezidentam Donaldam Trampam ir jānāk klajā ar paziņojumu par ASV turpmāko rīcības plānu attiecībā pret Irānu, vai tiks atjaunotas sankcijas saistībā ar tās kodolprogrammu.
Pēc šīs tikšanās Mogerīnī apstiprināja Eiropas Savienības nostāju šajā jautājumā, paužot, ka kopš pagājušā gada oktobra 28 valstu pozīcija pret Irānas kodolvienošanos nav mainījusies un ir svarīgi, ka visas puses turpina to ievērot.
„Šī vienošanās darbojas, un tā sasniedz savu galveno mērķi, proti, Irānas kodolprogramma tiek iegrožota un arī cieši uzraudzīta. Turklāt to apstiprina arī deviņi ziņojumi, ka Irāna pilnībā izpilda savas saistības, ko paredz šī vienošanās. Tā nodrošinās, ka arī turpmāk Irānas kodolprogramma būs miermīlīga, un šis jautājums tiek regulāri skatīts arī manis vadītajā komisijā,” pauda Mogerīni.
Tikmēr Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons norādīja, ka „neviens cits nav radījis labāku alternatīvu, kas liegtu Irānai attīstīt savas militārās kodolspējas”.
Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels uzsvēris, ka Savienotās Valstis var izdarīt lielāku spiedienu uz Irānu saistībā ar tās lomu Sīrijas konflikta atrisināšanā, nevis atteikties no šīs vienošanās, atjaunojot sankcijas pret Irānu.
„Nav pazīmes, ka Irāna nepildītu savas saistības. Un kamēr nav pamata apšaubīt šo vienošanos, jautājums par sankciju piemērošanu saistībā ar kodolieročiem nav aktuāls. Aicinām arī pārējās sabiedrotās valstis pašreizējo vienošanos atbalstīt un darīt visu iespējamo, lai tā pastāvētu un tiktu realizēta,” pauda Gabriels.
Vai Teherāna turpinās ievērot šo vienošanos, tas būs atkarīgs no ASV lēmuma, norādīja Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavada Zarifs.
Trampa padomnieki uzskata, ka viņam nevajadzētu atjaunot sankcijas, tostarp ekonomiskās, pret Irānu, jo šāds solis var apdraudēt visu progresu, kas panākts 2015.gadā par Teherānas kodolambīciju iegrožošanu.
Jau ziņots, ka jau pērn oktobrī, par spīti ASV paziņojumam, ka tā neatbalsta Irānas kodolvienošanos, citas Rietumu lielvaras - Francija, Vācija un Lielbritānija - izteikušas skaļu un pārliecinošu atbalstu.
Starptautiskās sankcijas pret Irānu saistībā ar tās kodolprogrammu tika atceltas 2016.gada sākumā. Irānas prezidents Hasans Rouhani šo sankciju atcelšanu raksturoja kā “jaunu nodaļu Irānas attiecībās ar pasauli”.
Sankcijas atceltas pēc tam, kad ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūra paziņojusi, ka Irāna ir izpildījusi visas prasības, ieviešot dzīvē līgumu par savu kodolprogrammu. Lai arī vairums rietumvalstu ziņu par sankciju atcelšanu uzņēmušas atzinīgi, piekāpšanos Irānai joprojām asi kritizēja Izraēla, kā arī ASV Republikāņu partija.
Irāna un sešas pasaules lielvaras pēc ilgām sarunām pērn jūlija vidū panāca vienošanos par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu.
Rietumvalstu līderi šo vienošanos nosauca par nozīmīgu pavērsienu starptautiskajās attiecībās. Savukārt Izraēla jauno līgumu uzskata par vēsturisku kļūdu, kam var būt ļoti bēdīgas sekas.