ĪSUMĀ:
- ES un Turcijas amatpersonas apspriež, kāpēc sarunas par dalību ES nonāca strupceļā.
- Mogerīni pauda bažas par ieslodzītajiem aktīvistiem.
- Mogerīni gan uzsvēra: ES ieinteresēta dziļās attiecībās ar Turciju.
- Turcijas ārlietu ministrs: Turcijas mērķis ir pilna dalība ES, aicina Briseli kļūt pielaidīgākai.
Mogerīni Turcijā ir ieradusies kopā ar Eiropas paplašināšanās komisāru Johannesu Hānu. Sarunas ar Turciju jau ilgāku laiku ir strupceļā, jo Brisele nav mierā ar Turcijas varas izpratni par demokrātiju un tās vērtībām.
Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni un Eiropas paplašināšanās komisārs Johanness Hāns Ankarā tikās ar augstākajām amatpersonām, to vidū arī Turcijas ārlietu ministru Mevlitu Čavušolu, lai izrunātu attiecības un to, kādēļ tās ir nonākušas strupceļā, kādēļ Eiropas Savienībai ir bažas par cilvēktiesībām, likuma varu un demokrātijas pārkāpumiem Turcijā.
Federika Mogerīni pauda bažas par ieslodzītajiem aktīvistiem un akadēmiķiem, kuri pauduši varai pretēju viedokli, un aicināja viņus atbrīvot.
Vēl trešdien, 21. novembrī, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka Turcija nepakļausies Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumam un neatbrīvos no ieslodzījuma bijušo kurdu opozīcijas līderi.
Paplašināšanās komisārs Hāns vēl nesen izteicās pat skarbāk, proti, ka būtu godīgāk, ja Eiropas Savienība atteiktos no sarunām ar Turciju par tās uzņemšanu blokā.
Tajā pašā laikā Federika Mogerīni norādīja, ka Eiropas Savienība ir ieinteresēta dziļās un stiprās attiecībās ar Turciju, ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju un karu Sīrijā.
„Eiropas Savienības un Turcijas attiecības ir ļoti svarīgas. Tās ir svarīgas mums un mūsu reģionam, es pat teiktu, politikai vispār, jo mēs esam tuvu reģionam, kas ir diezgan nemierīgs. Eiropas Savienībai ir skaidras intereses, lai Turcija būtu spēcīga, stabila, ekonomiski augoša un demokrātiska, jo mēs vēlamies tik tuvu mums esošu partneri redzēt labu un spēcīgu,” sacīja Mogerīni.
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu pavēstīja, ka Turcijas mērķis ir pilna dalība Eiropas Savienībā, un aicināja Briseli pašu kļūt pielaidīgākai.
"Politiskie šķēršļi, kas ir radīti, traucē ne tikai Turcijai, bet arī Eiropas Savienības izaugsmei, labklājībai un politiskajai stabilitātei. Eiropas Savienībai būtu jāatslēdz durvis, kuras tās ir aizslēgusi," sacīja Čavušolu.
Turcijas vara nepiekrīt Eiropas Savienības sacītajam, ka daudzie ieslodzījumi kopš 2016. gada nenotikušā valsts apvērsuma ir nepamatoti, norādot, ka tai ir pilnas tiesības sodīt puča plānotājus. Turcija šajā ziņā ir pārmetusi Eiropas Savienībai, ka tā neatbalsta šos soļus.
KONTEKSTS:
Turcijas savas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā ir sākusi jau 2005. gadā, tikai gadu pēc tam, kad par bloka dalībnieci kļuva Latvija, taču joprojām šīs sarunas notiek smagi un ilgi, jo ik pa laikam abu pušu starpā uzvirmo domstarpības.
Tomēr Eiropas Savienība jo īpaši paļāvās uz Turciju lielās bēgļu krīzes laikā, kad, atbalstot to finansiāli, panāca, ka Turcija uzņem un izmitina lielu skaitu kara dēļ bez mājām palikušo sīriešu.
