ES augstā pārstāve ārlietās un politikas jautājumos Frederika Mogerīni, kura Tallinā piedalās ES dalībvalstu aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē, uzsvērusi, ka ne tikai ES strādā pie sankciju pastiprināšanas, bet arī ANO Drošības padomē pašlaik tiek izskatīts ASV priekšlikums, kurā Vašingtona aicina aizliegt arī naftas un dabasgāzes eksportu uz Ziemeļkoreju.
„Šodien saskaramies ar jau cita līmeņa draudiem, kas ietekmē drošību visā pasaulē un noniecina arī kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīmu. Šodien aicināšu [ES aizsardzības] ministrus: izdarīt lielāku ekonomisko spiedienu pret Ziemeļkoreju, atbalstīt ANO Drošības padomes sankciju pastiprināšanas rezolūciju, izstrādāt jaunas ES sankcijas pret Ziemeļkoreju, izvērst ciešāku sadarbību ar sabiedrotajiem, ka visi ievēro un īsteno pilnā apjomā ekonomiskos pasākumus, par kuriem runājuši,” norādīja Mogerīni.
Mogerīni piebilda, ka ES nostāja ir nepārprotama lielāka ekonomiskā un diplomātiskā spiediena izdarīšana pret Ziemeļkoreju, tomēr tajā pašā laikā viņa aicināja izvairīties no militāras konfrontācijas, kas var atsaukties ne tikai uz Korejas pussalu un tās reģionu, bet arī uz pasauli kopumā.
Pēdējo sašutuma vilni pasaulē izraisīja septembra sākumā Ziemeļkorejas īstenotais ūdeņraža bumbas sprādziens.
Savu savu pirmo kodolizmēģinājumu Ziemeļkoreja īstenoja 2006.gadā, un kopš tā laika sarīkoti vēl vairāki izmēģinājumi. Kopš pagājušā gada sākuma tā ir sarīkojusi arī divus kodolizmēģinājumus ar mērķi izstrādāt kodolgalviņu, kas spētu sasniegt ASV.
Ziemeļkoreja pēdējos mēnešos pastiprinājusi ballistisko raķešu izmēģinājumus. Augustā tā palaida raķeti, kas pārlidoja pāri Japānai, Hokaido salai. Vēl pirms tam jūlijā Ziemeļkorejas paziņoja, ka sekmīgi izmēģinājusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, kas, saskaņā ar ekspertu aplēsēm, būtu spējīga sasniegt Aļaksu.
