Mobilo lietotņu izmantošanai cīņā pret Covid-19 ir atšķirīgas sekmes

Daudzās valstīs ir radītas mobilās lietotnes, kuru uzdevums ir brīdināt iedzīvotājus par kontaktēšanos ar Covid-19 inficētajiem. Šāda lietotne ir pieejama arī Latvijā. Daļai no tām ir atklāti dažādi nopietni trūkumi, bet pat tehniski veiksmīgas lietotnes nav spējušas apliecināt savu potenciālu, jo tās izmanto pārāk maz cilvēku.

Ar Covid-19 inficēto cilvēku kontaktpersonu apzināšana un izolēšana ir būtisks priekšnoteikums, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos. Lai to noskaidrotu, ir jāiegulda lieli cilvēkresursi. Tāpēc jau koronavīrusa pandēmijas sākumā valstis cita pēc citas sāka izstrādāt mobilās lietotnes, kas atvieglotu saslimušo cilvēku kontaktpersonu meklēšanu.

Mobilo lietotņu izmantošanai cīņā pret Covid-19 ir atšķirīgas sekmesUldis Ķezberis
    Šis uzdevums nebija vienkāršs, jo pēc iespējas īsākā laikā bija jārada un jāizmēģina ļoti sarežģīta programmatūra. Šādām lietotnēm ne tikai efektīvi ir jāpilda sava pamatfunkcija, bet arī jānodrošina, ka ļaundari tās neizmantos, lai ielauztos cilvēku viedtālruņos. Savukārt privātuma aizstāvji cēla trauksmi par to, ka šīs lietotnes varētu ievākt pārāk daudz sensitīvu datu par lietotājiem.

    Vairumā gadījumu mobilās lietotnes izmanto telefona “Bluetooth” signālu, lai atrastu citus viedtālruņus, kuros ir uzstādīta šī pati lietotne. Kad divi vai vairāki lietotnes lietotāji ilgāku laiku atrodas tuvu viens otram, tad lietotne to piefiksē. Ja kādam no lietotājiem vēlāk konstatē Covid-19, tad pārējos brīdina par to, ka viņi ir kontaktējušies ar slimnieku.

    Datu privātuma un drošības eksperts Martīns Degelings optimistiski raugās uz mobilajām lietotnēm, kuru mērķis ir centieni kontrolēt koronavīrusa izplatīšanos, bet aicina nepārvērtēt to nozīmi.

    “Mobilā lietotne jūs nepasargās no koronavīrusa, tā tikai informēs, ka esat saticis inficētu personu. Domāju, ka šādas lietotnes palīdzēs ierobežot vīrusa izplatīšanos, bet cilvēki liek pārāk lielas cerības uz šo tehnoloģiju. Tā var būt tikai daļa no plašākiem pasākumiem, lai atrisinātu šo krīzi,” viņš sacīja raidsabiedrībai “Deutsche Welle”.

    Vairākās Āzijas valstīs, piemēram, Ķīnā un Indijā, šādas mobilās lietotnes ir obligāti jālieto visiem viedtālruņu īpašniekiem.

    Ķīnā radītās lietotnes pieprasa personām reģistrēties ar savu vārdu, kā arī norādīt medicīniskos datus un pat kredītkaršu datus. Šīs lietotnes nepārtraukti izseko personu pārvietošanos, bet savāktos datus noglabā serveros, kuriem var piekļūt drošības iestādes. Cilvēktiesību aizstāvji apsūdz Ķīnas valdību pandēmijas ļaunprātīgā izmantošanā, lai pastiprinātu kontroli pār pilsoņiem. Savukārt valdība norāda, ka tas tiek darīts iedzīvotāju drošības vārdā.

    Indijā radītā Covid-19 apkarošanas lietotne “Aarogya Setu” ir visvairāk izmantotā pasaulē. Līdz jūlija vidum to savos viedtālruņos bija lejupielādējuši vairāk nekā 127 miljoni indiešu. Tas šķiet daudz, bet patiesībā tie ir mazāk nekā 10% no Indijas iedzīvotājiem. Tāpēc iespēja, ka divi lietotāji varētu nonākt kontaktā, ir aptuveni 1%.

    Šī lietotne ir saņēmusi daudz kritikas no ekspertiem. Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta izdotais žurnāls “Technology Review” norāda, ka “Aarogya Setu” ievāc daudz vairāk datu par lietotājiem, nekā ir vajadzīgs.

    Arī vairākas Eiropas valstis ir palaidušas mobilās lietotnes, kurām jāpalīdz ierobežot Covid-19 izplatība. Atšķirībā no daudzām Āzijas valstīm Eiropā šo lietotņu izmantošana ir brīvprātīga.

    Vācija savu radīto lietotni “Corona Warn” slavē kā labāko pasaulē. Arī eksperti to vērtē kā ļoti labu no datu aizsardzības viedokļa.

    Tomēr pagājušajā nedēļā Vācijas mediji vēstīja, ka lietotnei atklāti nopietni defekti. Izrādījās, ka miljoniem lietotnes lietotāju nesaņēma ziņojumus par to, ka viņi ir kontaktējušies ar Covid-19 inficētajiem. Tagad šī kļūme esot novērsta.

    Norvēģijā izmantoto lietotni koronavīrusa ierobežošanai aizliedza pēc tam, kad vietējā datu aizsardzības aģentūra paziņoja, ka programmatūra apdraud lietotāju privātumu.

    Oksfordas Universitātes zinātnieki apgalvo, ka 60% valsts iedzīvotāju ir jāizmanto šāda veida lietotne, lai tā būtu efektīva.

    Līdz šim valstīs ar mazāku iedzīvotāju skaitu ir bijis vienkāršāk pārliecināt cilvēkus lejupielādēt koronavīrusa ierobežošanai paredzētās lietotnes.

    Piemēram, Islandē no 364 tūkstošiem iedzīvotāju Covid-19 izsekošanas lietotni savos viedtālruņos ir lejupielādējuši vairāk nekā 40%. Bet 5 miljonu iedzīvotāju lielajā Īrijā kopš jūlija sākuma lietotni lejupielādējuši jau vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku. Latvijā radītā lietotne “Apturi Covid” līdz šim lejupielādēta 105 tūkstošus reižu, vēsta ziņu aģentūra LETA. Tas ir nedaudz vairāk kā 5,5% Latvijas iedzīvotāju.

    Eiropas pēc iedzīvotāju lielākajā valstī Vācijā līdz pagājušās nedēļas beigām “Corona Warn” bija lejupielādējuši vairāk nekā 16 miljoni cilvēku jeb 20% Vācijas iedzīvotāju.

    Pasaules veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss ir pārliecināts, ka tehnoloģijas var palīdzēt koronavīrusa izplatības ierobežošanā, tomēr arī turpmāk galvenie “kareivji” šajā cīņā būšot kompetenti veselības aprūpes darbinieki.

    “Mobilās lietotnes var kalpot kā atbalsts, lai izsekotu inficēto cilvēku kontaktpersonas. Tomēr nekas nevar aizstāt cilvēkus uz vietas – apmācītus speciālistus, kuri reģistrē saslimušos, apzina viņu kontaktus un pārrauj inficēšanās ķēdi,” sacīja PVO vadītājs.

    Viena no vīrusa vissmagāk skartajām valstīm – Lielbritānija – joprojām nav spējusi palaist Covid-19 apkarošanai paredzēto lietotni. To izstrādā jau kopš marta, bet lietotnes ieviešana ir vairākkārt atlikta.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti