Sadaļas Sadaļas

Mjanmieši vēlas sagraut militārās huntas biznesa impēriju

Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā jau vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji ir gājuši bojā protestos pret 1. februārī notikušo militāro apvērsumu. Starptautiskā sabiedrība ir nosodījusi Mjanmas militārās huntas rīcību, tomēr pagaidām nav sekojusi plaša mēroga vēršanās pret varas sagrābējiem un protestu apspiedējiem. Hunta kontrolē lielu daļu no Mjanmas ekonomikas, tāpēc militāristu pretinieki aicina ārvalstis vērsties pret viņu biznesa interesēm.

ĪSUMĀ: 

  • Mjanmas bruņotajiem spēkiem ir milzīga ietekme valsts pārvaldē, politikā un ekonomikā.
  • Militāristi ir izveidojuši biznesa impēriju, kuras paspārnē ir daudzi uzņēmumi.
  • Pēdējos gados īstenotās reformas traucēja militāristu biznesa interesēm.
  • Daudzi eksperti uzskata, ka tādēļ ģenerāļi gāza demokrātiski ievēlēto valdību.
  • Miljoniem mjanmiešu ir devušies ielās, lai pieprasītu atjaunot demokrātiju valstī.
  • Militāristi protestus apspiež ar brutālu spēku.
  • HRW: Starptautiskā sabiedrība nepietiekami atbalsta demokrātijas aizstāvjus.
  • Rietumvalstis ir noteikušas finansiālas sankcijas pret vairākiem Mjanmas ģenerāļiem.
  • Mjanmas kaimiņvalstis atturas ieviest ierobežojumus darījumiem ar huntu.

Mjanmas bruņotajiem spēkiem ir milzīga ietekme valsts pārvaldē, politikā un ekonomikā jau kopš 1962. gada, kad ģenerālis Ne Vins sarīkoja apvērsumu. Šajā laikā militāristi ir izveidojuši biznesa impēriju, kuras paspārnē ir neskaitāmi uzņēmumi, sākot ar alus brūžiem un mobilo sakaru operatoriem, un beidzot ar luksusa nekustamo īpašumu attīstītājiem un apdrošināšanas kompānijām.

Mjanmieši vēlas sagraut militārās huntas biznesa impērijuUldis Ķezberis

Mjanmas eksperts Ronans Lī no Karalienes Mērijas Universitātes Londonā stāstīja, ka bruņoto spēku kontrolētie uzņēmumi kropļo konkurenci, bet atsevišķās nozarēs tiem pieder monopols.

"Militāristi ir strādājuši sešas desmitgades, lai iegūtu naudu no ierindas mjanmiešiem. Viņi ir izveidojuši uzņēmumus, kas darbojas daudzās nozarēs. Mjanmas bruņotie spēki kontrolē vai tiem pieder simtiem uzņēmumu. Ikviena starptautiska kompānija, kas sadarbojas ar šiem uzņēmumiem, palīdz pelnīt naudu Mjanmas militāristiem. Šī nauda ir padarījusi ļoti bagātus daudzus cilvēkus, kuri ir saistīti ar militārajiem līderiem.

Šāda kārtība ir iedragājusi Mjanmas ekonomisko izaugsmi, jo uzņēmumiem, kuri nav saistīti ar militāristiem, klājas ļoti grūti. Tam ir jāmainās," Ronans Lī sacīja sarunā ar televīzijas kanālu "Al Jazeera".

Militāristi savas biznesa intereses īsteno caur diviem konglomerātiem – Mjanmas Ekonomisko holdingu un Mjanmas Ekonomisko korporāciju. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) faktu meklēšanas misija pirms dažiem gadiem noskaidroja, ka šo konglomerātu pasparnē ir vairāk nekā 100  uzņēmumu, bet vēl vairāki desmiti ir cieši saistīti ar tiem.

ANO eksperti secināja, ka, pateicoties savai ekonomiskajai ietekmei, Mjanmas bruņotie spēki varēja izvairīties no atbildības par plašajām represijām pret rohindžu minoritāti 2017. gadā.

Savukārt cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" pērn publicēja Mjanmas Ekonomiskā holdinga iekšējo auditu, kurā bija apgalvots, ka laikā no 1990. līdz 2011. gadam konglomerāta akcionāriem dividendēs izmaksāja vairāk nekā 16 miljardus dolāru.

Pēdējos gados īstenotās demokrātiskās reformas un ekonomikas liberalizācija traucēja militāristu biznesa interesēm. Daudzi eksperti uzskata, ka tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģenerāļi 1. februārī gāza demokrātiski ievēlēto valdību.

Miljoniem mjanmiešu ir devušies ielās, lai pieprasītu atjaunot demokrātiju valstī, bet militāristi protestus apspiež ar brutālu spēku.

Cilvēktiesību organizācijas “Human Rights Watch" (HRW) Āzijas nodaļas direktora vietnieks Fils Robertsons uzskata, ka starptautiskā sabiedrība līdz šim nav darījusi pietiekami, lai atbalstītu Mjanmas demokrātijas aizstāvjus.

"Starptautiskajai sabiedrībai ir jāapliecina cieņa tam, ko dara Mjanmas iedzīvotāji. Streiki un pilsoniskās nepakļaušanās kampaņas ir apturējušas valsts ekonomiku. Viņiem ir nepieciešams starptautiskās sabiedrības atbalsts, lai vērstos pret uzņēmumiem, kurus kontrolē militāristi. Cilvēki ielās pieprasa šādas sankcijas,” Robertsons sacīja medijam “France 24”.

Rietumvalstis ir noteikušas finansiālas sankcijas pret vairākiem Mjanmas ģenerāļiem, bet ASV un Lielbritānija pagājušajā mēnesī ieviesa sankcijas arī pret militāristu kontrolētajiem konglomerātiem.

Nav skaidrs, cik būtiski šīs sankcijas ietekmēs militāristu naudas plūsmu, jo Mjanmas kaimiņvalstis, kas ir tās lielākie investori un tirdzniecības partneri, atturas ieviest ierobežojumus darījumiem ar huntu.

Mjanmas lielākais ekonomiskais partneris ir Ķīna, kas kaimiņvalstī notikušo militāro apvērsumu dēvē par "būtiskām izmaiņām valdībā".

Āzijas eksperts Mihals Lubina no Jagaiļa Universitātes Krakovā skaidroja, ka Ķīna baidās izrādīt atbalstu iedzīvotāju protestiem Mjanmā. Pekina uzskata, ka vienkāršajiem iedzīvotājiem nav tiesību gāzt valdību, pat ja tā ir nākusi pie varas apvērsuma ceļā.

Taču ir skaidrs, ka bez Ķīnas iesaistes nav iespējams atrisināt situāciju Mjanmā, norādīja Lubina.

"Starptautiskajai sabiedrībai būtu jāmēģina pārliecināt Ķīnu mainīt savu pozīciju. Pekina ir jāpārliecina, ka Mjanmas militāristi ir daļa no problēmas, nevis tās risinājums. Taču to izdarīt būtu supersarežģīti, ņemot vērā pašreizējos starptautiskos apstākļus,” Lubina sacīja raidsabiedrībai “Deutsche Welle”.

Kopš apvērsuma vairākas ārvalstu kompānijas ir apturējušas vai pilnībā pārtraukušas sadarbību ar Mjanmas militāristu kontrolētajiem uzņēmumiem. To vidū ir japāņu dzērienu ražotājs "Kirin" un autobūves milzis "Toyota".

Savukārt daudzi mjanmieši boikotē militāristiem piederošo uzņēmumu ražojumus un pakalpojumus, lai tādējādi kaitētu huntai un tās biznesa interesēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt