Kopš armija 1. februārī pārņēma varu Mjanmā, šajā valstī katru dienu notiek masu protesti. Mjanmas valdības vadītāja Auna Sana Su Či un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji ir starp simtiem aizturēto. Demonstrācijās dzīvību zaudējuši trīs cilvēki.
Hunta jeb militārā personu grupa, kas pārņēmusi savās rokās politisko varu, puča sarīkošanu pamato ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām, lai gan arī vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Šī gan nav pirmā reize, kad valstī notiek militārs apvērsums, skaidro Jangonas iedzīvotājs Mjū Min Tū.
“Šī nav pirmā, bet gan ceturtā reize, kad Mjanmā notiek militārais apvērsums. Pirmoreiz tas notika 1958. gadā, otrreiz 1962. gadā, trešoreiz – 1988. gadā. Un tagad ir ceturtā reize. Ikreiz viņi vēlas sagraut valsts sistēmu. Tā ir maza sabiedrības grupa, kurai ir ieroči un kura vēlas sev un savām ģimenēm iegūt finansiālu labumu. Mjanmas iedzīvotāji nevēlas militāro varu, mēs vienkārši vēlamies demokrātiju,” uzsver demokrātijas aktīvists.
Hunta izslēdz internetu
Baumas par to, ka varētu notikt militārais apvērsums, sociālajos tīklos izplatījušās jau pirms 1. februāra. Tas gan ticis uztverts vairāk kā joks – cilvēki apsprieduši, cik tas būtu neiedomājami. Tā skaidro Jangonas iedzīvotājs Sai Jī Tips , kurš strādā izglītības jomā.
“Skaidrs, ka es tam nespēju noticēt. Jutos apmulsis. Uzreiz ieslēdzu telefonu un sāku meklēt informāciju, vai tā tiešām ir taisnība. Pirmās trīs dienas internets tika pilnībā atslēgts, arī telefonu signāli. Pirmais, par ko iedomājos, bija mana ģimene, jo zināju, ka viņi uztrauksies par mani. Mēģināju atrast veidus, kā ar viņiem sazināties. Bet tas bija neiespējami, jo viss bija atslēgts. Mēs ar bažām gaidījām, kas notiks.”
Kad atjaunoja interneta darbību, Mjanmas pilsētu ielas sāka pildīties ar tūkstošiem cilvēku. Viņu vidū ir skolotāji, juristi, studenti, arī banku un valdības darbinieki. Militārie spēki noteikuši ierobežojumus, tostarp komandantstundu un pulcēšanās ierobežojumus. Protestētāju izklīdināšanai drošības spēki izmantojuši ūdens lielgabalus, gumijas lodes un munīciju.
Ceram, ka hunta padosies
“Mūsu mērķis ir gāzt šo varu. To plānojam panākt, apstādinot visu valstī notiekošo. Ceram, ka viņi padosies. Tāpēc esam aizsākuši pilsoniskās nepaklausības kustību jeb CDM un aicinām protestam pievienoties valsts sektorā strādājošos,” stāsta Sai Jī Tips.
Pilsoniskais aktīvists skaidro, ka pie varas nākušie ģenerāļi neesot ieinteresēti uzlabot dzīvi Mjanmas iedzīvotājiem. Piemēram, liela daļa militāro pārstāvju bērnu izglītību iegūst rietumvalstīs, kamēr Mjanmā izglītības kvalitāte krītas. Mobilizēt tik lielu daudzumu cilvēku protestam palīdzējušas mūsdienu tehnoloģijas.
“Mūsu paaudze izmanto iespēju izplatīt pārbaudītu informāciju, stāstīt patiesību par notiekošo. Bet hunta pieņēma jaunu likumu, kas viņiem ļauj atslēgt internetu katru dienu no vieniem naktī līdz deviņiem rītā. Atlikušajā laikā mēs aktīvi izmantojam tehnoloģijas un sociālo mediju platformas “Facebook”, “Twitter”, lai mobilizētos,” informē Mjū Min Tū.
"Facebook" kā cīņu lauks
“Facebook” sevis slavēšanai izmantojusi arī Mjanmas armija. Bet, ņemot vērā notikušo puču un vardarbību pret protestētājiem, “Facebook” bloķēja armijas kontrolētā telekanāla “Myawaddy” un valsts raidsabiedrības MRTV profilus. Hunta savukārt mēģinājusi bloķēt pašu “Facebook” un citas sociālo mediju platformas, tomēr šie centieni pagaidām bijuši neveiksmīgi.
“Facebook” paziņojis, ka bloķē visus ar Mjanmas armiju saistītos profilus, kā arī aptur ar armiju saistīto uzņēmumu reklāmas. “Facebook” skaidro, ka tādējādi reaģē uz valstī notikušo militāro apvērsumu, kā arī huntas vardarbīgo izrēķināšanos ar protestētājiem.
Daudzas valstis jau nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.
