Mjanmas opozīcija izziņo jauno stratēģiju pret militāro huntu

Mjanmas opozīcijas izveidotā Nacionālā vienotības valdība izsludinājusi valstī ārkārtas stāvokli un aicinājusi visus iedzīvotājus pretoties valdošajai militārajai huntai. Aicinājums pāriet opozīcijas pusē domāts gan militārpersonām, gan dažādiem etniskajiem kaujinieku grupējumiem. Paralēli notiek arī diplomātiski centieni panākt sarunas starp Mjanmas militāro vadību un tās pretiniekiem.

Mjanmas opozīcija izziņo jauno stratēģiju pret militāro huntuUģis Lībietis/Latvijas Radio

Kopš militārā apvērsuma Mjanmā ir pagājuši nedaudz vairāk kā septiņi mēneši. Pret apvērsumu vērstajās demonstrācijās un jauno varas iestāžu mēģinājumos apslāpēt iedzīvotāju neapmierinātību ir nogalināti simtiem cilvēku, bet vēl lielāks skaits ir aizturēti vai joprojām atrodas ieslodzījumā. Starp viņiem arī līdzšinējā valdības vadītāja un Mjanmas demokrātisko spēku līdere Auna Sana Sū Čī.

Taču tūlīt pēc demokrātiski ievēlētās varas gāšanas tika izveidota pilsoniskās nepakļaušanās kustība, kuras mērķis ir pretoties militārajam režīmam. Tā dēvētā Nacionālās vienotības valdība, kas apvienojusi galvenokārt trimdā dzīvojošos militārā režīma pretiniekus vai arī tos, kuri joprojām slēpjas dzimtenē, tagad ir izsludinājusi Mjanmā ārkārtas stāvokli un paziņojusi savu jauno stratēģiju cīņai pret militāristiem.

Cīņā jāiesaistās katram

Nacionālās vienotības valdības prezidents Duva Laši La īpašā uzrunā norādījis, ka cīņā ir jāiesaistās ikkatram Mjanmas iedzīvotājam.

“Šodien, 7. septembrī, mēs esam uzsākuši tautas aizsardzības karu pret militāro huntu. Tā kā šī ir sabiedrības revolūcija, visiem pilsoņiem, visā Mjanmas teritorijā, katrā tās stūrī ir pienākums sacelties pret Mina Auna Hlaina vadītajiem militārajiem teroristiem,” aicina opozīcijas pārstāvis.

“Tautas drošības un aizsardzības spēkiem ir uzdevums vērsties pret huntu un tās īpašumiem, vienlaikus aizsargājot cilvēkus un viņu īpašumus savās pilsētās un ciemos. Visiem militāristu ieceltajiem dažāda līmeņa administratoriem ir jāatkāpjas no amata.

Pilsoņi – izvairieties no nevajadzīgas ceļošanas un rūpējieties par savu drošību! Nodrošinieties ar krājumiem un medikamentiem. Palīdziet aizsardzības spēkiem un viņu sabiedrotajiem, kā arī ziņojiet par militāro vienību pārvietošanos.”

Savā vēstījumā Duva Laši La arī vērsies pie dažādiem etniskajiem kaujinieku grupējumiem, kuri jau gadu desmitiem cīnās pret Mjanmas militāro diktatūru. Šie kaujinieki regulāri iesaistās sadursmēs ar armijas vienībām, taču pagaidām ir grūti teikt, vai vispār ir iespējama šo grupējumu darbības koordinācija.

Iespējama etniskās spriedzes palielināšanās

Vienlaikus tiek ziņots, ka etniskā spriedze valstī varētu palielināties, jo Mjanmas hunta no ieslodzījuma ir atbrīvojusi pret musulmaņiem agresīvi noskaņoto radikālo budistu mūku Ašinu Viratu.

Izdevums “Time” savulaik raksturojis viņu kā “budistu Bin Ladenu” par naida sēšanu, īpaši pret bezvalstisko rohindžu minoritāti.

Paralēli nepakļaušanās kampaņai un pretošanās kustībai notiek arī politiskie centieni izbeigt vardarbību un nodibināt dialogu starp militārajiem līderiem un viņu pretiniekiem.

Piemēram, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas jeb ASEAN pārstāvji ziņo, ka Mjanmas militāristi ir piekrituši pamieram līdz gada beigām. Šis laiks būtu nepieciešams, lai piegādātu valstij nepieciešamo humāno palīdzību.

Demokrātiju atbalstošie aktīvisti gan uzskata, ka militārajai huntai nevar uzticēties un ir ļoti maza iespēja, ka solījums tiks turēts.

KONTEKSTS:

Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā februāra sākumā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Militārā hunta uz gadu izsludinājusi ārkārtas stāvokli, solot pēc tam sarīkot jaunas vēlēšanas, precīzi nenorādot, kad tieši tās varētu notikt.

Kad militārie spēki 1. februārī pārņēma varu, valdības vadītāja Auna Sana Su Či un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti. Daudzas valstis jau nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt