Pusdiena

Valdība lemj par jauna Antidopinga biroja izveidi

Pusdiena

Pusdiena 20.09.2017

Mjanmas līdere sola veikt rūpīgu izmeklešanu saistībā ar rohindžām

Mjanmas līdere sola rūpīgu izmeklēšanu saistībā ar vardarbību pret rohindžām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Mjanmas faktiskā līdere un valdība gatava uzklausīt visas iesaistītās puses, lai noskaidrotu patiesos cēloņus, kas likuši daļai īslāmticīgo rohindžu kopienas pamest valsti. Atpakaļ dzimtenē atgriezties aicināti visi tie, kuri patvērumu atraduši Bangladešā, Nepālā vai citviet. Neraugoties uz šiem centieniem, Starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty international" uzskata, ka pārāk maz kritikas Mjanmas līdere veltījusi armijai, kas ar savām darbībām veicinājusi vardarbību un humānās krīzes tālāku eskalāciju. Savukārt ANO pieprasījis pilnu piekļuvi Mjanmai, lai valstī veiktu izmeklēšanu saistībā ar notikušo.

Šodien ar ilgi gaidīto uzrunu par situāciju Mjanmā uzstājusies valsts padomniece un de facto atzītā līdere Auna Sana Su Či. Viņa paziņoja, ka valdība ir gatava uzsākt pārbaudes par notikušo, nodrošināt atgriešanos musulmaņu kopienas pārstāvjiem, to skaitā rohindžām, kas pēc vardarbības uzliesmošanas 25.augustā sāka masveidā pamest valsti.

Viņa arī aicināja diplomātus apmeklēt Mjamas Rakhainas pavalsti, lai pārliecinātos, ka vairumu ciemu vardarbība tomēr nav skārusi. Su Čī arī norādījusi, ka lielākā daļa musulmaņu reliģisko kopienas pārstāvju nav pievienojušies masu izceļošanai un palikusi Mjanmā.

Konflikts Rakhainas pavalstī bija izcēlies starp rohindžu kaujiniekiem un kādu policijas posteni, un tajā dzīvības zaudēja ap 400 cilvēku. Mjanmas armijas vadītājs vairākkārt uzsvēris, ka operācijas bijušas vērstas pret kaujiniekiem, ne pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem.

Starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty international" paudusi viedokli, ka tieši Mjanmas armija ir veicinājusi vardarbību un humāno krīzi, liekot ap 400 000 islamticīgo rohindžu pamest valsti. Cilvēktiesību organizācija uzskata, ka faktiskajai valsts līderei vajadzēja daudz striktāk vērsties pret Mjanmas armiju.

Savā runā Su Či uzsvēra, ka Mjanmas valdība nebaidās no pasaules valstu un starptautiskās kopienas nosodījuma par to, kā viņi risina šo krīzi.

"Es saprotu, ka daudzi tā sauktie draugi pasaulei pauduši satraukumu par ziņām, ka ciemi tikuši nodedzināti un bēgļi bijuši spiesti pamest valsti. Tomēr kopš 5.septembra šeit nav noticis neviens konflikts un „tīrīšanas” operāciju. Arī mēs esam nobažījušies un gribam noskaidrot, kas ir patiesie iemesli. Apsūdzības izvirzījusi te viena, te otra puse. Tās mums ir jāuzklausa. Ir arī jābūt pārliecībai, ka tās ir pamatotas, pirms rīkojamies" sacīja Mjanmas līdere.

Viņa piebilda, ka tikšot sodīti visi, kas būs pārkāpuši Mjanmas valsts likumus un cilvēktiesības, ko atzinusi starptautiskā kopiena.

Ar runu faktiskā Mjanmas valsts līdere uzstājas, jo neapmeklēs ANO Ģenerālo asambleju Ņujorkā, kur pašlaik atrodas pasaules valstu līderi un to pārstāvji, lai risinātu aktuālus jautājumus.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs asi kritizēja Mjanmas līderi un valdību par bezdarbību, lai novērstu šo krīzi. Notikumi valstī tika pielīdzināti "etniskajai tīrīšanai". Pēc Su Či uzrunas ANO cilvēktiesību izmeklētāji ir pieprasījuši atļauju doties uz Mjanmu, lai izmeklētu notikušo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti