Gāztā līdere ir pie labas veselības, bet pēc pēdējā sprieduma pasludināšanas ne ar kādiem paziņojumiem nav nākusi klajā, piebilda tiesas procesam tuvs avots. Nobela Miera prēmijas laureātei jau ir piespriesti 11 gadi cietumā par korupciju, kūdīšanu pret armiju, Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu un telekomunikāciju likumu pārkāpšanu.
Su Či vairāk nekā 30 gadus bijusi Mjanmas demokrātiskās kustības seja, bet līderei jau iepriekš piespriestais cietumsods nozīmē, ka viņa nevarēs piedalīties vēlēšanās, ko hunta sola sarīkot nākamgad. Jūnijā viņa tika pārvesta uz cietumu galvaspilsētā Nepjido, kur tiesas prāva turpinās cietuma kompleksā. Līdz pārvešanai uz cietumu viņa atradās mājas arestā.
Kopš apvērsuma aizturēti arī daudzi Su Či politiskie sabiedrotie. Vienam no kabineta ministriem piespriesti 75 gadi cietumā.
ASV Valsts departaments paziņojis, ka militārā režīma netaisnīgais arests, notiesāšana un Su Či notiesāšana ir taisnīguma un likuma varas pārkāpums.
KONTEKSTS:
2021. gada februāra sākumā Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar iepriekšējā gada novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Militārā hunta uz gadu izsludinājusi ārkārtas stāvokli, solot pēc tam sarīkot jaunas vēlēšanas, precīzi nenorādot, kad tieši tās varētu notikt.
Kad militārie spēki pārņēma varu, Mjanmas valdības vadītāja Auna Sana Su Či un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti. Daudzas valstis nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.
