Mjanmā vardarbībā pret rohingu musulmaņiem vismaz 400 nogalināto

Vismaz 400 cilvēki nogalināti un aptuveni 40 tūkstoši meklējuši patvērumu Bangladešā pēc vardarbības pastiprināšanās pret Mjanmā dzīvojošajiem rohingu musulmaņiem. Vēl desmitiem tūkstoši cilvēku tikai gaida iekļūšanu Mjanmas kaimiņvalstī. Rohingu minoritātes pārstāvji uzskata, ka pret viņu tautu ir izvērsts genocīds. Notiekošais Mjanmā ir izsaucis arī asu starptautisku nosodījumu.

Konflikts Mjanmas Rakhainas provincē turpinās jau gadiem ilgi, un vislielākie cietēji ir tieši rohingu musulmaņu kopienas pārstāvji. Rohingas ir dzīvojuši Mjanmā jau vairākās paaudzēs, taču tiek uzskatīti par nelegāliem imigrantiem no Bangladešas un valsts pilsonību iegūt nevar. Turklāt līdzīgā situācijā viņiem nākas justies arī kaimiņos esošajā Bangladešā, kur viņus uzskata par ieceļotājiem no Mjanmas. Tieši tāpēc pamatoti

šīs kopienas pārstāvji tiek uzskatīti par vienu no visvairāk vajātajām tautām pasaulē.

Ar jaunu spēku vardarbība Rakhainā uzliesmoja pirms nedēļas, kad rohingu kaujinieki veica vairākus organizētus uzbrukumus armijas kontrolposteņiem. Šādi uzbrukumi ir izpelnījušies armijas pretreakciju, bruņoto spēku vienībām dedzinot rohingu ciematus un mēģinot notvert musulmaņu kaujiniekus.

Šajās sadursmēs dzīvību zaudējuši gandrīz 400 cilvēku, bet vēl vairāki desmiti tūkstošu ir bijuši spiesti doties bēgļu gaitās. Gandrīz 40 tūkstoši rohingu ir raduši patvērumu Bangladešā, bet vēl aptuveni 20 tūkstoši pašlaik ir iesprūduši pie abu valstu robežupes Nafas. Desmitiem cilvēku gājuši bojā, cenšoties improvizētās laivās šķērsot šo upi.

Kā norāda cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, vardarbībā pret rohingiem ir iesaistīta ne tikai Mjanmas armija, bet arī radikālās Rakhainas etnisko budistu bandas. Tās bieži vien nesaudzējot ne sievietes, ne bērnus.

Budistu radikalizēšanās Mjanmā tiek novērota jau gadiem.

Vienlaicīgi aktīvisti uzsver, ka, ļoti iespējams, patiesais upuru skaits ir daudz lielāks, jo izskanējušās ziņas un abu konfliktā iesaistīto pušu apgalvojumus ir ļoti grūti pārbaudīt, jo žurnālistiem Rakhainas attālākajos reģionos strādāt faktiski ir liegts.

Ziņas par masu slepkavībām un sistemātisku ciematu iedzīvotāju spīdzināšanu gan no drošības spēku, gan kaujinieku puses, ir pastiprinājušas bažas, ka vardarbība Mjanmā atkal var iziet ārpus kontroles. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ir paudis bažas par notikušo un aicinājis konfliktā iesaistītās puses uz savaldību, lai izvairītos no humānās katastrofas. Gutērrešs arī uzsvēris, ka valdības atbildība ir nodrošināt drošību un ļaut palīdzības aģentūrām sasniegt tos iedzīvotājus, kuriem nepieciešama palīdzība.

Situāciju Mjanmā ir nosodījis arī Turcijas prezidents Redžeps Taijips Erdogans, apsūdzot Mjanmas valdību par genocīdu pret rohingiem un solot šo jautājumu aktualizēt šomēnes gaidāmajā ANO ģenerālās Asamblejas sanāksmē Ņujorkā. Erdogans par to jau esot informējis gan Antoniu Gutērrešu, gan citu musulmaņu valstu līderus.

Šīs nedēļas vidū situācija Mjanmā aiz slēgtām durvīm tika izskatīta arī ANO Drošības Padomē, taču nekāds oficiāls paziņojums netika izplatīts.

Sagaidāms, ka Mjanmā notiekošais pastiprinās spiedienu arī uz valsts vadību, tostarp valsts ārlietu ministri un de facto premjerministri un valsts vadītāju, Nobela miera prēmijas laureāti Aunu Sanu Su Či. Lai arī viņa jau gadu desmitiem cīnās par demokrātijas ieviešanu Mjanmā, rohingu jautājumā Auna Sana Su Či ir izturējusies ļoti rezervēti, apzinoties, ka šādi ir iespējams zaudēt ļoti ievērojamu elektorāta daļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti