Tikmēr Eiropas Savienība apspriež iespēju vērst sankcijas pret varu pārņēmušo militāro huntu.
Kopš valsts bruņotie spēki 1. februārī pārņēma varu Mjanmā, arestējot valdošās amatpersonas un nācijas līderi Aunu Sanu Su Čī, protesti šajā Dienvidaustrumāzijas valstī turpinās katru dienu. Cilvēki iziet ielās, lai paustu sašutumu par veikto valsts apvērsumu un pieprasītu arestēto atbrīvošanu. Protestētāju vidū ir daudzi gados jauni cilvēki, kuri negrib samierināties ar demokrātisko reformu procesa apturēšanu.
Varu pārņēmusī militārā virspavēlniecība gan apgalvo, ka šādi rīkojusies, jo novembrī notikušās vēlēšanas neesot bijušas godīgas – tajās armiju atbalstošie spēki palika opozīcijā. Tagad tiek solīts gadu ilgs pārejas process un jaunas vēlēšanas.
Tomēr pret protestētājiem vērsta vardarbība, kurā jau vairāki cilvēki smagi cietuši, un izskan ziņas par kaujas munīcijas pielietošanu. Vardarbīgā protestu apspiešana un reidi līdz apvērsumam valdošās Nacionālās demokrātiskās līgas birojā liek apšaubīt militārās huntas solījumus par demokrātijas atjaunošanu.
ANO izteikusi dziļu nožēlu par Mjanmā notiekošo un aicina atbrīvot politieslodzītos. Tikmēr virkne valstu, tostarp Eiropas Savienības (ES) valstis, izskata iespēju vērst sankcijas pret Mjanmas militāro režīmu. Sankcijas varētu skart gan indivīdus, gan uzņēmumus, ko kontrolē Mjanmas bruņotie spēki. Šajā valstī armija ir liels ekonomiskais spēks, kas kontrolē nozīmīgu daļu valsts ekonomiskās infrastruktūras. ES valstis arīdzan varētu pārskatīt attīstības palīdzību Mjanmai un izvērtēt līdzšinējo tirdzniecības politiku, kas paredz tirgoties ar visu, izņemot ieročus.
Pašreizējās demonstrācijas Mjanmā ir vērienīgākās pēdējo desmit gadu laikā, kad valsts uzsāka transformācijas ceļu no militāras diktatūras uz demokrātisku valsti.
