Kopumā protestu laikā vardarbīgi nogalināti vairāk nekā septiņi simti cilvēku, tajā skaitā arī bērni.
Lai apspiestu tos, kuri iebilst pret vardarbīgo valsts varas pārņemšanu, militārā hunta pret protestētājiem izmanto dažādus šaujamieročus, kā arī granātas.
Lielākā daļa demonstrantu nav bruņojušies un protestē miermīlīgi, bet, pieaugot spriedzei, daļa Mjanmas iedzīvotāju tomēr sākuši nodrošināties ar pašdarinātiem ieročiem, kā arī izmantot medību šautenes, dēvējot sevi par civilo armiju.
Par spīti situācijai, kas sāk līdzināties kara stāvoklim, iedzīvotāji turpina iziet ielās.
Mjanmas pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā aicinājis valstis rīkoties un stingri iestāties pret militāro huntu. Tādas valstis kā Ķīna un Krievija iebilst pret sankciju izvēršanu pret militāro huntu, tāpēc ANO Drošības padomei nav izdevies vienoties par konkrētu rīcību.
Protestos Mjanmā redzami arī skati, kur iedzīvotāji dedzina šo valstu karogus.
KONTEKSTS:
Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā februāra sākumā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Militārā hunta uz gadu izsludinājusi ārkārtas stāvokli, solot pēc tam sarīkot jaunas vēlēšanas, precīzi nenorādot, kad tieši tās varētu notikt.
Kad militārie spēki 1. februārī pārņēma varu, valdības vadītāja Auna Sana Su Či un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti. Daudzas valstis jau nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.