1. martā būs apritējis mēnesis kopš militārā apvērsuma Mjanmā. Līdz šim dažādās protesta akcijas pret militāristu atgriešanos pie varas, pieprasot demokrātisko spēku līderu atbrīvošanu, bija noritējušas salīdzinoši mierīgi. Taču šajās brīvdienās valsts drošības spēki arvien agresīvāk sāka vērsties pret protestu dalībniekiem, kuri lielāko pilsētu ielās ir sākuši celt barikādes un demonstrācijās piedalās ar paštaisītiem metāla vairogiem.
Jaunākā informācija liecina, ka arvien biežām pret protestētājiem tiek pielietotas ne tikai gumijas lodes, bet arī kaujas munīcija, skaņas granātas un asaru gāze.
Pēc ANO datiem – sadursmēs dzīvību zaudējuši vismaz 18 cilvēki un vairāk nekā 30 guvuši ievainojumus.
Par mirušajiem ziņas ienākušas no vairākām Mjanmas pilsētām. Tā ir nāvējošākā diena kopš protestu sākuma.
Kā intervijā televīzijas sabiedrībai "France 24" norādīja izdevuma "Sunday Times" Āzijas korespondents Filips Šervels, šī nedēļas nogale var izrādīties pagrieziena punkts un drošības spēku agresivitāte var tikai palielināties.
"Militāristi līdz šim ir sevi ierobežojuši, lai arī tas tā neizskatās. Viņi ļoti labi apzinās, ka starptautiskā sabiedrība viņus vēro, un par spīti mēģinājumiem bloķēt internetu, protesti tiek atspoguļoti tiešraidē. Viņi līdz šim ir bijuši ļoti atturīgi, bet šajā nedēļas nogalē tas viss var mainīties. Atcerēsimies, ka militārā vadība ir uzaugusi iepriekšējo militāro diktatūru laikā. Viņi ir vadījuši šo valsti ar dzelzs dūri un viņi negatavojas atkāpties. Viņi nesagrāba varu, lai no tās vienkārši atteiktos kaut kādu ielu protestu dēļ. Ja būs jānostāda pretī protestētāji un streikotāji ar militāristiem, tad militāristi sāks rīkoties daudz agresīvāk. Un šodien mēs redzam protestu apspiešanu valsts mērogā, ne tikai atsevišķos Jangonas rajonos," teica Šervels.
Mjanmā notiekošo asi nosodījis arī ANO Cilvēktiesību birojs, kura paziņojumā teikts, ka Mjanmas iedzīvotājiem ir tiesības miermīlīgi pulcēties un pieprasīt demokrātijas atjaunošanu. Vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka letālu ieroču lietošana pret nevardarbīgiem protestiem ir uzskatāma par starptautisko cilvēktiesību normu pārkāpumu.
Līdz sestdienai Mjanmā bija aizturēti vai notiesāti vairāk nekā 850 cilvēki. Sestdien aizturēto skaits papildinājies vēl ar gandrīz 500 simtiem,
bet par svētdienu datu pagaidām vēl nav.
KONTEKSTS:
Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā februāra sākumā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Militārā hunta uz gadu izsludinājusi ārkārtas stāvokli, solot pēc tam sarīkot jaunas vēlēšanas, precīzi nenorādot, kad tieši tās varētu notikt.
Kad militārie spēki 1. februārī pārņēma varu, valdības vadītāja Auna Su Či un citi valdošās Nacionālās Demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti, un pašlaik nav zināma viņu atrašanās vieta. Daudzas valstis jau nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.
