Protesti notiek par spīti huntas centieniem pretinieku kustību apslāpēt ar spēku. Drošības spēki nogalinājuši jau vairāk nekā 750 civiliedzīvotājus, bet tūkstošiem aktīvistu, žurnālistu un disidentu ir aizturējusi.
Arī 2. maijā Mjanmā tūkstošiem pret apvērsumu vērstu protestētāju devās gājienā, aicinot īstenot “pavasara revolūciju”.
Jangonā demonstrācijas sākās jau no agra rīta, jauniešiem sākotnēji pulcējoties uz kādas ielas stūra, bet pēc tam dodoties raitā gājienā pa ielām un ātri izklīstot, lai izvairītos no sadursmēm ar drošības spēkiem.
Vietējie mediji ziņoja, ka drošības spēki vajā protestētājus un viņus arestē. Tāpat tiek vēstīts, ka vairākās Jangonas vietās svētdien bijuši dzirdami bumbas sprādzieni. Bijušajā galvaspilsētā sprādzieni notiek arvien biežāk, un varasiestādes to īstenošanā vaino “kūdītājus”.
Arī šīs dienas protestu laikā nav izticis bez vardarbības. Zināms vismaz par vienu bojāgājušo, kurš miris brīdī, kad policija uz Hsipavas pilsētā sanākušajiem protestētājiem atklāja uguni. Apšaudes un sadursmes notikušas arī citviet valstī, ievainojot vairākus civiliedzīvotājus.
Pilsētu centri ir kļuvuši par karstākajiem konfliktu punktiem, īpaši, Jangonā. Iedzīvotāji nereti dalās ar videomateriāliem, kuros šīs pilsētas ielās policija sit civiliedzīvotājus. Izplatīti ir arī drošības spēku nakts reidi un aresti. Savukārt informatori ziņo varasiestādēm par cilvēkiem, kuri tiek turēti aizdomās par palīdzības sniegšanu apvērsuma pretinieku kustībai.
Huntas vardarbība pret civiliedzīvotājiem izraisījusi Mjanmas vairāk nekā 20 etnisko grupējumu sašutumu. Daudzas no tām gadu desmitiem ilgi cīnījās ar militārpersonām valsts pierobežas reģionos un arī šobrīd šos reģionus kontrolē.
Viens no pazīstamākajiem grupējumiem ir “Karenas nacionālā savienība”, kas atzinusi, ka piedāvā bēgošajiem aktīvistiem patvērumu Mjanmas austrumos esošajā kontrolētajā teritorijā. Tur jau izcēlušās sadursmes starp savienību un huntu. Šodien “Karenas nacionālā savienība” aicinājusi citus etniskos grupējumus apvienoties pret militārpersonām.
Tomēr ņemot vērā grupējumu savstarpējās cīņas par autonomiju, ienesīgo narkotiku biznesu un dabas resursiem, vienotība šķiet maz ticama.
Starptautiskā sabiedrība huntu nosoda par spēka pielietošanu pret neapbruņotiem civilistiem, vēršot sankcijas pret huntas līderiem, viņu ģimenēm un ar armiju saistītiem uzņēmumiem. Sankcijas piemērojušas gan Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija, gan Eiropas Savienība. Pretēji gan rīkojas Ķīna, kā arī Krievija, kas aicinājusi sankcijas nepiemērot un vēlas turpināt ar Mjanmu militāro sadarbību.
KONTEKSTS:
Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā februāra sākumā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Militārā hunta uz gadu izsludinājusi ārkārtas stāvokli, solot pēc tam sarīkot jaunas vēlēšanas, precīzi nenorādot, kad tieši tās varētu notikt.
Kad militārie spēki 1. februārī pārņēma varu, valdības vadītāja Auna Sana Su Či un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti. Daudzas valstis jau nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.
